Kara medicīnā Latvijā esam gājuši tālu ceļu. Karš Ukrainā prasa iet vēl krietni tālāk

Kara medicīna varbūt kaut kas iet uz priekšu, bet ar parasto medicīnu gan mums ir pamatīgas auzas. Medicīna Latvijā ir nepieejama, plēsonīgi dārga, turklāt neefektīva. Pēdējais piemērs ir lielakā mirstība Eiropas savienībā no Covid. Latvija ir diagnostikas monstrs- n-tās privātprakses, kas to vien dara ka diagnosticē, pie tam par lielu naudu. Ārstēšanas nav. Paliatīvās aprūpes nav. Atsāpināšanas nav. Un eitanāzijas, lai izietu no šī elles loka, arī nav. Saprotu, ka sistēma ir neatgriezeniski sačakarēta, bet eitanāziju vismaz varētu legalizēt, kā tas ir Šveicē, Portugalē un citās valstīs, kur medicīnas līmenis ir krietni augstāks. Tur vajadzīgs tikai viens lēmums, nekas vairāk! Nesen biju uz bērēm- ne visai vecs džeks izdarīja pašnāvību tāpēc, ka nespēja vairs paciest nemitīgās sāpes. Vai tas ir normāli??? 21.gadsimts, Eiropas savienība... Un te vel kaut ko runa par kara medicīnu- bez visa kara cilvēki mokās un vārgulo!