Kariņš: Putins ir devis NATO jaunu dzīves misiju

Kariņš teica, ka rītdien, 29. martā, aprit 18 gadu kopš Latvijas pievienošanās NATO militārajai aliansei. "Šis no jauna atgūtās neatkarības laikā ir bijis viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, jo tas mūs cieti iecementējis pasaules spēcīgāko valstu vidū," pauda Kariņš, atgādinot, ka NATO ir palielinājis savu klātbūtni Latvijā.

Viņš atgādināja, ka Latvijas valdība arī ir idejiski lēmusi par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP 2025. gadā. Latvija kā NATO dalībvalsts nav drošības patērētāja, bet ieguldīs aizvien vairāk naudas aizsardzībā, uzsvēra Kariņš. Viņš apliecināja, ka Latvija turpinās sniegt visa veida atbalstu Ukrainai, kas cīnās par brīvību, demokrātiju, likuma varu – Eiropas kopīgajām demokrātiskajām vērtībām.

Kariņš atgādināja, ka Latvija paralēli kopā ar Rietumu sabiedrotajiem ir ieviesusi plašas sankcijas Krievijai. Pieņemts politisks lēmums par termiņuzturēšanās atļauju programmas jeb tā saucamās "zelta vīzu" programmas izbeigšanu.

Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka publiskajā telpā vērojamā Krievijas dezinformācija ir tendēta uz sabiedrības iebiedēšanu, sašķelšanu, taču Latvijas valsts un iedzīvotāji nedrīkst pakļauties draudiem, – esam brīva, neatkarīga, demokrātiska, suverēna valsts, neesam vieni, bet kopā ar NATO sabiedrotajiem. Viņš arī uzsvēra, ka Putins ir saliedējis NATO un ES, iedevis NATO jaunu dzīves misiju, kas stiprina un turpina stiprināt visu reģiona drošību.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) teica, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt drošai, vienotai, identiskai, objektīvai un uzticamai informācijas telpai, neatkarīgi no ikdienā lietojamās valodas. Redzējumi, kā to panākt, atšķiras un prasa dažāda apjoma finansiālus ieguldījumus. Līdz ar to šodien nolemts izveidot sava veida Attīstības padomi, kurā eksperti nonāktu pie vienota risinājuma, ko piedāvāt valdībai šajā kontekstā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka šodienas sadarbības sanāksmes diskusijās vairāk vai mazāk visi jautājumi saistījās ar Krievijas uzbrukumu, kā pasargāt savas intereses, jāslēdz hibrīdkara ieroči – viltus ziņu kanāli – jāatbalsta Latvijai labvēlīga satura raidīšana, jāatbalsta Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšana.

Pēc viņa teiktā, šajā kontekstā Labklājības ministrija (LM) ir nākusi klajā ar pabalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājus uzņemošajām mājsaimniecībām. LM piedāvā sniegt pabalstu tām ģimenēm Latvijā, kuras uzņem bēgļus vai sniedz tiem mājokli. Atbalsta apmērs varētu būt no 150 eiro par vienu bēgli un 50 par katru nākamo, ko varētu piešķirt no nākamā mēneša – aprīļa.

Tāpat Latvija pievienosies Eiropas Tiesu sadarbības platformai (EUROJUST), kas veicina un uzlabo izmeklēšanas un apsūdzības koordinēšanu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai efektīvāk izmeklētu Krievijas pastrādātos noziegumus Ukrainā.