"Karstākais" nekustamais īpašums Latvijā – garāža

"The Times" vēsta, ka Latvijā audzis ne tikai pieprasījums pēc garāžām, bet arī to cenas: salīdzinājumam, 2019. gadā standarta garāža maksājusi aptuveni 5000 eiro, savukārt šobrīd cenas sasniedz 15 un vairāk tūkstošus eiro.

Vietnē "viss.lv" atrodamā informācija liecina, ka Latvijā kopumā ir 179 reģistrēti garāžu kooperatīvi, no kuriem Rīgā ir lielākā daļa, jeb 89. Savukārt, ielūkojoties sludinājumu portālā "ss.com", Rīgā vien atrodami vairāk nekā 200 sludinājumi ar garāžām, kuras īpašnieki pārdod. Standarta izmērs ir 3×6, bet cenas lielākoties svārstās no astoņiem līdz 15 tūkstošiem eiro.

Tiesa, ir arī lētāki īpašumi, piemēram, par trim vai četriem tūkstošiem, taču tādā gadījumā jārēķinās ar mazāka izmēra vai "padzīvojušāku" īpašuma stāvokli. Tāpat atrodamas garāžas par 30 vai pat 50 tūkstošiem eiro, kas gan skaidrojams ar lielāku platību un citu pielietojumu, proti, garāža iekārtota kā dzīvojamās telpas.

Savukārt, ja nav rocības vai intereses iegādāties savu īpašumu, iespējams garāžas telpas arī izīrēt. Šajā ziņā arī vērojamas cenu svārstības – vidēji garāžas īre mēnesī izmaksā ap 70 līdz 80 eiro, bet iespējams tikt arī pie telpām par 50 vai 300 eiro mēnesī.

Mūsdienās garāža – vieta visam, izņemot auto

Izdevums "The Times" apraksta, ka, viesojoties kādā no Rīgas garāžu kooperatīviem, redzams – auto tajās ir otrajā plānā, bet pirmajā ir cilvēks. Kādās no pavērtajām garāžas durvīm redzams, ka tās telpas pārvērstas par noliktavu, bet kādā citā sapulcējies bariņš vietējo, kuri sēž pie galda, dzer grādīgo, cep šašliku un svin kāda svētkus.

Medijs arī uzrunājis garāžu īpašniekus par dzīvi novietnēs. Arnis Gross pastāsta, ka tieši Covid-19 pandēmijas laikā sācis augt pieprasījums pēc garāžām – cilvēki tās bieži izmantojuši kā pulcēšanās vietas, kamēr citviet satikties bijis aizliegts. Viņu papildina Madara Brūvere, kura norāda – garāžām var uzlikt atslēgu, kuru bez ipaša iemesla nav tiesības uzlauzt arī policijai, tāpēc garāžas bijušas lieliskas aizliegtiem saietiem.

Tāpat Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā spēlējis zināmu lomu, proti, iedzīvotāji garāžas pārvērtuši par noliktavām, kurās veidot krājumus nebaltai dienai jeb pirmajām 72 stundām.

Gross izdevumam norāda, ka garāžu loma mūsdienās ievērojami mainījusies no to sākotnējās. Kādreiz tā bija vieta, kur glabāt savu auto, ko daļa garāžu īpašnieku izmanto arī mūsdienās, taču pamatā nu tā kļuvusi par vietu jebkam, izņemot auto.

Tajā pašā laikā nav mainījies garāžu īpašnieku profils – tie pamatā ir vīrieši, kuri bieži vien to izmanto kā vietu, kur izrauties no ģimenes dzīves, "aizbēgt" no sievas un nolaist tvaiku. Arī Gross sev piederošās garāžu telpas izmanto līdzīgam mērķim un atklāj – labprāt garāžu kooperatīvus pārvērstu par vietu vīriešu kopienai. Proti, tās varētu būt vietas, kur vīriešiem savstarpēji satikties, apmainīties kontaktiem un vienkārši pabūt ar savējiem.

Jānorāda, ka savulaik māksliniece un scenogrāfe Katrīna Neiburga uzņēmusi dokumentālo īsfilmu "Garāžas". Viņa kādu laiku pavadījusi kopā ar garāžu īpašniekiem – gan nejauši iepazītiem, gan tiem, kas atsaukušies Neiburgas sludinājumam parādīt savu ikdienu kooperatīvā. Tāpat dažos gadījumos vīru sievas scenogrāfi sūtījušas "izspiegot", ko tad kungi "slēpņos" no mīļotajām dara savā brīvajā laikā.