Kārtējā kabeļu bojājuma Baltijas jūrā dēļ varētu augt elektrības cenas
Tā nevar būt nejaušība! Tāds vēstījums izskan no Baltijas jūras reģiona valstu līderiem pēc nu jau kārtējā bojājuma kritiskajai infrastruktūrai Baltijas jūrā. No ierindas izsists jaudīgs zemūdens elektrokabelis starp Igauniju un Somiju. Tas ir svarīgs arī Latvijai, jo tas ir viens no kabeļiem, kas nodrošina Baltijas atrašanos vienā tīklā ar Ziemeļvalstīm. Aizdomas krīt uz krievu tā saucamās "ēnu flotes" kuģi, ko somi patlaban aizturējuši.
Šogad 26. februārī, kad kļuva skaidrs, ka arī Zviedrija kļūst par NATO dalībvalsti, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos ierakstīja tekstu angļu valodā, tātad ar starptautisko auditoriju prātā, ka Baltijas jūra tagad esot NATO ezers, proti, alianses dalībvalstu ieskauts, bet, kā izrādās, NATO ezerā ir problēmas ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Un tam pat jau bija zināms rokraksts, proti, pēc papīriem Ķīnas kuģis, atstājis Krievijas ostu, ar nolaistu enkuru Baltijas jūrā nodara skādi infrastruktūras savienojumiem. Tā tas bija novembrī ar datu kabeļiem starp Somiju un Vāciju un Zviedriju un Lietuvu. Tā tas bija pērn ar Somijas un Igaunijas gāzesvadu "Balticconnector".
Bet vakar nu jau kārtējais incidents. Sabojāts Igaunijas-Somijas 650 megavatu elektrokabelis "EstLink 2". Sākotnēji aizdomas atkal krita uz kādu tuvumā esošo Ķīnas kuģi, kas pametis Sanktpēterburgas ostu, bet vaininieks tomēr varētu būt cits. Somijas varasiestādes aizturējušas naftas tankkuģi "Eagle S", kas infrastruktūru varētu būt bojājis ar enkuru. To pat vēl nav izdevies atrast, ceļot enkuru, no ūdens izceltas tikai enkura ķēdes.
Pēc britu jūrniecības izdevuma "Lloyd’s List" datiem, "Eagle S" ir starp tā sauktajiem krievu ēnu flotes kuģiem. Tos izmanto agresora naftas izvadāšanai.
Sākta izmeklēšana, bojājumi nodarīti arī trim sakaru kabeļiem, bet tas nav jūtami ietekmējis galalietotājus. Cita lieta ar jaudīgo "EstLink 2" starpsavienojumu, kas varētu nebūt ierindā pat septiņus mēnešus. Tas atsaucas uz cenām Baltijā, norāda uzņēmumā "AJ Power".
"Mēs jau varam redzēt rītdien. Rītdien elektrība tiek tirgota bez šī kabeļa, un cenas būtiski augstākas nekā Somijā. Neveiksmīgi vienīgi arī sakrīt tas, ka rītdien ir ļoti zema vēja ģenerācija Baltijā, bet ilustratīvi Somijā vidējā dienas cena ir divi eiro par megavatstundu, bet Baltijā vidējā elektrības dienas cena ir 140 eiro par megavatstundu."
Tik liela cena atšķirība nebūs visu laiku, bet somu enerģijai no atoma un atjaunojamajiem resursiem bijusi būtiska loma, lai nodrošinātu zemākas cenas Baltijā, jo sevišķi ziemā, kad ir liels patēriņš.
Šeit vēl viens svarīgs aspekts. Latvija, Lietuva un Igaunija februārī plāno atdalīties no vienotās elektrosistēmas, kurā Baltija joprojām saslēgta kopā ar Krieviju un Baltkrieviju, un pievienoties kontinentālajam Eiropas tīklam. Padsmit gadu lolotais tā sauktais desinhronizācijas projekts.
Trauksmainie notikumi Baltijas jūrā pievērsuši arī Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) uzmanību. Viņš vada Baltijas jūras parlamentārās konferences Energoapgādes drošības darba grupu, kas jau brīdināta par šādām Krievijas operācijām.
"Mums bijušas vairākas tikšanās, un viena no tām bija arī Helsinkos martā šajā hibrīduzbrukumu ekselences centrā (Eiropas Izcilības centrs cīņai ar hibrīdo apdraudējumu – red.). Viņi tieši pateica, ka šī ziema visvairāk būs kritiska tieši enerģētikas sektoram. (Jaut: Vai mums ir reaģēšanas plāns NATO? Tas kuģis izmet enkuru un velk…) Patiesībā šobrīd kuģis var izmest enkuru un vienu pēc otra raut, un nav nekāda darbības plāna. Rīcības, kā apturēt, nav tāpēc, ka tie ir starptautiskie ūdeņi."
Sagaidāms, ka pēc svētkiem Baltijas jūrā esošās kritiskās infrastruktūras drošību aktualizēs Saeimā.
Reaģējot uz šiem notikumiem, Latvijas Enerģētikas ministrs šovakar sarunā ar TV3 ziņām uzsver, ka pašreizējos hibrīdkara apstākļos nevar izslēgt, ka šādas situācijas var rasties.
Tādēļ ir svarīgi būt gatavībā šo infrastruktūru ātrāk salabot un atgriezt atpakaļ ierindā. Arī Baltijas valstu valdību līmenī pārrunāta infrasturuktūras drošība jūrā. Kaimiņvalstis vienotas, ka nepieciešams ciešāk uzraudzīt drošības situāciju, kā arī Briselē runāt par iespējamu papildu finansējumu nepieciešamo rezerves daļu sagādei kritiskajiem savienojumiem.
"Svarīgākais ir tagad saglabāt arī vēsa prātu un balstīties uz datiem, skaitļiem, un, kas ir ļoti svarīgi, arī necelt paniku. Uz jautājumu, cik varbūt mēs droši, mēs ļoti labi redzam, kā jebkura infrastruktūra var būt apdraudēta. Diemžēl tāda tā realitāte, un tā ir šodienas realitāte. Tas, ka maksimāli visi iesaistītie dienesti strādā pastiprinātā režīmā, vēl īpaši tagad, tas arī ir viennozīmīgs fakts."
Mūsu enerģētikas ministrijā norāda, ka konkrētais incidents neko nemaina padsmit gadu lolotajā tā sauktajā desinhronizācijas projektā. Proti, Latvija, Lietuva un Igaunija februārī plāno atdalīties no vienotās elektrosistēmas, kurā Baltija joprojām saslēgta kopā ar Krieviju un Baltkrieviju. Ražošanas jaudas un citi starpsavienojumi esot pietiekami, lai to realizētu arī bez "EstLink 2" savienojuma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
