Uz saturu

Kažokzvēru audzētavām pielikts punkts – dzīvnieku aizstāvji priecīgi, uzņēmēji negrasās padoties

2024. gada 11. aprīlī 16:39

Tiesa atzinusi par Satversmei atbilstošu likuma normu, kas nākotnē paredz liegt Latvijā audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei. Tas nozīmē, ka no 2028. gada valstī kažokzvēru fermas vairs nevarēs darboties. Dzīvnieku aizstāvības organizācijas ir gandarītas, bet nozares uzņēmēji sarūgtināti un sola vēl konsultēties ar juristiem, kā rīkoties tālāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saeima 2022. gadā pēc gadiem ilgām diskusijām pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka no 2028. gada liegs kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu ieguvei. Uzņēmēji vērsās Satversmes tiesā, kas šodien pielika treknu punktu. Likuma pieņemšanas brīdī un arī tagad Latvijā ir četras kažokzvēru audzētavas, visās audzē ūdeles.

Komercdarbības veids par dzīvnieku audzēšanu un turēšanu tikai tāpēc, lai no dzīvniekiem iegūtu kažokādas, Latvijā turpmāk nebūs atļauts, tāds ir skaidrs secinājums un vēstījums.

Tiesa uzsver, ka dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ir neētiska un mūsdienu sabiedrības vērtībām neatbilstoša. Sabiedrības interese par morālu un ētiski pareizu izturēšanos pret dzīvniekiem ir būtiskāka nekā atsevišķu komersantu tiesības un intereses.

Ar šo lēmumu liegts nākotnē Latvijā audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei – vai vārds "tikai" neparedz radošas iespējas uzņēmējiem prasību apiet? Tiesas priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka nekādi aplinkus ceļi nav iespējami.

Aldis Laviņš
Satversmes tiesas priekšsēdētājs

"Es to pilnīgi noteikti neuzskatu par caurumu, tā būtu nepareiza uztvere. Uzņēmējs, ja domātu, ka pieliksim vienu papildus komercdarbības veidu, piemēram, 5% no tām ūdelēm tiks izmantotas citai produkcijai un 95% tiktu izmantoti kažokādām, tā būtu nepieņemama pieeja, kā varētu interpretēt šo aizliegumu."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par lēmumu gandarīti dzīvnieku tiesību aizstāvji. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī. Dzīve sprostos tiem ir īsta elle.

Katrīna Krīgere
biedrības "Dzīvnieku Brīvība" vadītāja

"Kombinācija no milzīgās cietsirdības, dzīvnieki ļoti smagi cieš būros, nespēj īstenot to, ko prasa daba, kombinācijā ar to triviālo mērķi ne jau lai glābtu pasauli, vienkārši, lai kāds varētu izgreznoties, tas liekas tik absurdi un nevajadzīgi."

Lai gan Satversmes tiesas spriedums nav pārsūdzams, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijā skaidro, uzņēmēji padoties negrasās un vēl konsultēsies ar juristiem, kā rīkoties tālāk.

Sandra Vilciņa
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle

"Aizliegums ir balstīts, jau tolaik, kad tika pieņemts Tautsaimniecības komisijā, pārsvarā uz emocionāliem argumentiem. Nav veikta nekāda ekonomiskā izpēte. Nav pētīts, vai un kas notiks ar tiem cilvēkiem, kas tur strādā un dzīvo, kas ir lauku apvidos."

Latvijā zvēraudzētavās pašlaik nodarbināti ap 200 cilvēku, un gadā šī nozare nodokļos samaksā ap vienu miljonu eiro.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm