Koalīcija vienojas par otra pašvaldību teritoriālās pārvaldības līmeņa izveidi; būtiskas izmaiņas plānotas arī novadu kartē

Piecas institūcijas reģionos pārraudzīs attīstību Pierīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Tāpat vēlreiz tiks pārskatīta jaunā novadu karte.

Kā skaidro pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce, koalīcijā panākta konceptuāla vienošanās, ka starp jaunajiem novadiem un valsti ir jābūt savienojošam līmenim. To paredzēts veidot uz četru vēsturisko Latvijas reģionu pamata, klāt pievienojot Rīgas reģionu.

"Mēs esam vienojušies, ka reģionu līmenī tiks veidotas piecas kopīgas valsts un pašvaldību pārvaldes iestādes. Tas būs otrs teritoriālais pārvaldības līmenis uz plānošanas reģionu bāzes. Tam tiks piešķirts papildu funkcijas gan no valsts, gan pašvaldību puses. Par konkrēto funkciju apjomu vēl nepieciešama vienošanās," skaidro Pūce.

Jauno institūciju amatpersonas netiks ievēlētas, bet gan ieceltas no konkrētā reģiona novadiem un valdības. VARAM rosinājusi ministrijas sniegt priekšlikumus, kādas funkcijas reģioniem varētu nodot. Pūce kā piemēru min konkrētās reģiona teritorijas attīstības plānu izstrāde, ES fondu naudas sadale. Tāpat reģionu rīcībā varētu nonākt daļa skolu.

"Es patiešām ticu tam, ka profesionālas izglītības iestādes, kuras šobrīd atrodas pašvaldību pārziņā, varētu kļūt par reģionu atbildības jomām. Es patiešām esmu pārliecināts, ka labs risinājums varētu būt, ka civilajā aizsardzībā tā nebūtu pašvaldību atbildība veikt noteiktus krājumus, bet varētu tikt izveidota reģionu līmenī, tādējādi taupot naudu," uzskaita Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Reģionu lomas stiprināšanai atbalstu pauž arī pārējie partneri.

"Mēs iestājamies par stipriem reģioniem, par stipru un kompetentu pārvaldību reģionālā griezumā. Lai būtu sadarbības partneris, ar ko nopietni runāt, dalot nozarēm paredzēto naudu, ne tikai konkrētu pašvaldību," uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Saskaņā ar Pūces plānu jaunajām reģionālajām institūcijām darbs jāsāk no 2021. gada. Vienlaikus pārmaiņas skars arī valdībā jau apstiprināto novadu karti.

Sākotnēji 119 novadu vietā bija paredzēts izveidot 36. Tomēr Tv3 Ziņu rīcība esošā informācija liecina, ka to skaits būs vismaz par trim pašvaldībām lielāks.

Pēc partijas "KPV LV" prasības nolemts Liepāju neapvienot ar apkārtējiem astoņiem novadiem.

"Pagājušonedēļ mēs – "KPV LV" frakcija – tikāmies ar astoņu novadu vadītājiem. Sadzirdējām ļoti lielas bažas, ka viņi kā novadi vairs netiktu pārstāvēti šajā domē, netiktu ievēlēti viņu pārstāvji. Frakcijā ļoti daudz diskutējām un nolēmām, ka būtu vērts atvērt diskusiju, lai šos astoņus novadus apvienotu," piebilda "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.

Pūce TV3 Ziņām apstiprināja, ka ņems vērā "KPV LV" ierosinājumu, lai panāktu, ka administratīvi teritoriālās reformas virzība neapstājas.

Kā  ticamākais Lejaskurzemes novada administratīvais centrs minēta Aizpute vai Grobiņa. Liepāja gan nebūs vienīgā lielpilsēta, kuru, visticamāk, neapvienos ar apkārt esošajiem novadiem. Līdzīgi nodalīt plānots arī Daugavpils un Rēzeknes pilsētas, ap tām izveidojot jaunus novadus.

Koalīcija par šiem jautājumiem spriedīs nākamnedēļ.