"Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp" – kā vislabāk risināt policistu trūkumu?

Atalgojums – šodien vairs nav problēma

VK tajā norāda, ka atalgojums vairs nav galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā (VP) trūkst darbinieku. Revīzijā atspoguļotas trīs mēnešalgu grupas: izmeklētāji, operatīvie darbinieki un reaģējošie policisti. Atkarībā no amata kategorijas viņu atalgojums svārstās no 2374 eiro līdz 3547 eiro bruto, visai ievērojami pārsniedzot vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, kas ir 1820 eiro bruto.

Ruks atklāj, ka arī viņš no kolēģiem saņēmis jautājumu: "Kur mums ir tik lielas algas?"

Kāpēc tā? Revīzijā uzmanība pievērsta salīdzinoši augstāk novērtētām amata pozīcijām, bet būtiskākais – minētais atalgojums ir atlīdzība, kas sevī ietver ne tikai mēnešalgu un piemaksas, bet arī virsstundu darbu.

VIDEO: Ar vienu algas pielikumu nevar atrisināt gadiem uzkrāto policistu trūkumu

"Saskaņā ar dienesta darba attiecību noteikto regulējumu virsstundas četru mēnešu periodā nedrīkst pārsniegt 144 stundas – tas ir gandrīz pilns mēnesis. Un attiecīgi reizi četros mēnešos tiek izmaksāta atlīdzība. (..) Lūk, tas arī veido šo it kā lielo samaksu," skaidro Ruks.

Viņš turpina: "Tas nav objektīvi. Manuprāt, objektīvi ir jāskatās mēnešalga un atsevišķas piemaksas, piemēram, par atvaļinājumu. Bet, ja cilvēki kādu daļu strādā virsstundās – būtībā dara cita cilvēka darbu… Tas nav korekti."

Attiecīgi 2025. gadā vidējā atlīdzība Valsts policijā neto jeb uz rokas bijusi nedaudz virs 1800 eiro.

Ruks gan uzsver – algas likumsargiem patiesi ir celtas, kas palīdzējis uzlabot dienestā strādājošo noskaņojumu, taču vērā ņemamas izmaiņas atlīdzībā notikušas tikai pērn.

"Valsts kontroles ziņojumā, paziņojot, ka atalgojums vairs nav problēma… Es teiktu – šobrīd, šodien varbūt arī tā vairs nav problēma, bet tā ir bijusi vēsturiska [problēma]," akcentē policijas šefs.

Ekonomiskās krīze nežēloja ne algas, ne štata vietas

Policistu iztrūkumu palīdzējuši sekmēt arī kādreizējie politiķu lēmumi. 2009. gadā, kad ne tikai Latviju, bet pasauli kopumā skāra ekonomiskā krīze, valstsvīri lēma Valsts policijā dienējošo skaitu samazināt par 1200 cilvēkiem. Citiem vārdiem – šos cilvēkus atlaida.

Tāpat Ruks atminas – ap 2006. vai 2007. gadu Valsts policija pirmoreiz piedzīvoja būtisku atalgojuma pieaugumu. Taču dažus gadus vēlāk pienākot jau pieminētajai dižķibelei, pēkšņi vienā dienā nolemts 30% atalgojuma samazinājums. "Kā šodien atceros, man atalgojums bija aptuveni 700 lati, bet pēkšņi tie bija 430," stāsta policijas šefs.

Arī algas samazinājums bijis viens no iemesliem, kāpēc toreiz Valsts policija pazaudēja vēl vairāk darbinieku. "Tas bija liels trieciens," saka Ruks. "Valstī visi krīzi piedzīvoja, bet tās ir problēmas, ko droši vien nedrīkst [atkārtot]. Kādā veidā jāliek gudrākie prāti kopā, jādomā par ekonomikas attīstību un ilgtspēju."

Policijas priekšnieks šeit atzīmē: "Tās sekas mēs vēl šodien jūtam. Būtībā kopš 2009. gada policistu skaits samazinājies par aptuveni 3500. Tas ir ļoti liels skaits. Dzīvie cilvēki. Varam salīdzināt – ja uz [šī gada] 1. janvāri mēs bijām 4656, pieskaitām klāt 3500, tad 2009. gadā 8000 policistu darīja to darbu, ko darām šodien mēs."

Vai valstī drošība tādēļ pasliktinājusies? Nebūt ne. 2008. gadā Latvijā vidēji bijuši 280 noziedzīgi nodarījumi uz 10 000 iedzīvotāju. Šobrīd to ir ap 200. Neliels pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš, gan ir noticis.

NOSKATIES: Ar ko tas skaidrojams?

Atvaļināšanās iemesli gadiem nemainīgi

Pēdējoreiz Valsts policija gadu pabeidza ar pozitīvu bilanci, proti, dienestam pievienojās vairāk nekā no tā atvaļinājās, 2014. gadā. Pērn beidzot izdevies bilanci atkārtot – dienestam pievienojās par 73 cilvēkiem vairāk, nekā no tā atvaļinājās.

Vienlaikus Ruks uzsver, ka personāla trūkums ir Valsts policijas šī brīža lielākā problēma, kas viennozīmīgi ir jārisina.

Policistam atvaļinoties tiek prasīts iemesls šādam lēmumam. Līdz 2025. gadam dominējošais bija atlīdzība, bet šobrīd izteikta tendence šajā jautājumā vairs nav jūtama. Otrs ir darba vide – gan fiziskā, gan psiholoģiskā. Rīgā un citviet gadiem policijas iecirkņu stāvoklis bija katastrofāls, taču arī šis jautājums tiek risināts. Un trešais ir ļoti lielā slodze.

"Ja šīs trīs komponentes saliek kopā, cilvēkam ir grūti," atzīst Ruks.

Lasi vēl: Policisti vs. pārkāpēji – "tv3.lv" dodas patruļā ar likumsargiem

Un piebilst, ka, raugoties uz atvaļināto kolēģu datiem, viņu bažīgu dara kāds rādītājs. Proti, 99 policisti no dienesta atvaļinājušies pēc paša vēlēšanās. Tas nozīmē, ka šie likumsargi nav sagaidījuši izdienas pensiju un no darba aiziet bez sociālajām garantijām.

Tie, kā savā ziņojumā raksta arī VK, pamatā ir nesen dienestu uzsākušie – trīs gadu laikā ap 18% aiziet. Šāds rādītājs ir "ne visai labs", piekrīt Ruks.

Ko darīt?

Lai izlīdzinātu darba slodzes un daļēji risinātu kadru iztrūkumu, VK kā vienu no risinājumiem piedāvā dislocēt jeb policistus no viena reģiona pārcelt uz Rīgu, kur ir lielākais darbinieku trūkums – ap 40% brīvu vakanču. Tāpat tiek rosināts jaunos kadetus nevis novirzīt uz saviem dzimtajiem reģioniem, bet paturēt galvaspilsētā – patlaban galvaspilsētai paliekot vien 48% jauno policistu.

"Šie kadeti lielākoties tomēr nāk no citiem reģioniem, nevis no Rīgas un tās reģiona. Diemžēl tas tā ir," norāda Ruks.

Viņa ieskatā, iemesls tam ir vienkāršs un saprotams, proti, "jaunietis Rīgā apzinās, cik viņam apmēram jānopelna, lai viņš varētu atļauties te dzīvot, veidot ģimeni, karjeru. Un redzot, kādas algas bija līdz 2024. gadam policijā, viņam nebija kārdinoša [vēlme] dienēt." Reģionos turpretim nodarbinātība iespējas var būt aktuālākas, kā arī dzīves dārdzība – salīdzinoši mazāka.

"Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Tāds mums latviešiem teiciens," nosaka Ruks un turpina: "Mēs tagad ar pavēli pārdalīsim… Dienē šeit – Rīgā! Neiedziļinoties cilvēka individuālajā situācijā, jo, piemēram, kādam ir lauki, saimniecība vai tamlīdzīgi… Visiem jauniem cilvēkiem pamatā nav nodrošināta dzīve, viņi sāk no nulles. Ja iestāde izšķiras, ka visi dienēs Rīgā, un pirmajos trīs gados jau 18% atvaļinās, kas tad būs nākotnē? 28% vai vairāk?"

VIDEO: Valsts kontrole atklāj satraucošu situāciju Valsts policijā

Policijas šefs izceļ, ka piespiedu apstāklis jaunos kadetus ne tik nemotivēs palikt dienestā.

"Iestāde tomēr ir jāvada man. Un mums, policistiem, ir jāspēj uzdevumu izpildi īstenot. Neviens cits neatnāks mūsu vietā un to darbu neizdarīs. Mēs, protams, iekšēji savu sistēmu saprotam, riskus vadām un apzināmies. Un šeit tas viens risks ir, ka mēs zaudētu vēl vairāk jaunus cilvēkus pirmajos gados, kas šodien pie atvērtā Eiropas Savienības darba tirgus, pie [mūsdienu jauniešu] valodas zināšanām, [nav pieļaujami]," skaidro Ruks un piebilst: "Valsts policijā ir arī vēl iekšējais dienesta gars, dvēsele iestādē, kopējā policistu saimē. Arī tajā ir jāieklausās, nevar tikai matemātiski [pieņemt lēmumus]."

Kas attiecas uz jau reģionos ilgstoši dienējošajiem un to pārcelšanu uz galvaspilsētu, arī šis jautājums nav tik vienkāršs. Policijas priekšnieks skaidro, ka atsevišķos gadījumos policisti tiek dienesta interesēs pārcelti uz citu struktūrvienību, mainot ģeogrāfisko atrašanās vietu. Taču tas atkal maksā.

Pirmkārt, policists pārceļas kopā ar ģimeni, nevis viens pats. Attiecīgi tie ir vismaz trīs cilvēki. Pārcelšanās izmaksas svārstās aptuveni 6 līdz 7 tūkstoši eiro, kā arī katru mēnesi tiek izmaksāta īres kompensācija, kuru nosaka Ministru kabineta noteikumi un kas gadā sasniedz ap 5000 vai vairāk eiro. Tāpat papildus, iespējams, jāsedz bērnudārzs, ja valsts apmaksātajā nav brīvu vietu, un citi papildus radušies izdevumi.

Sasummējot visu kopā, tie ir aptuveni 12 tūkstoši eiro gadā viena policista pārmigrēšanai uz Rīgu. Galu galā, ja Valsts policija, piemēram, nolemj no katra reģiona uz Rīgu pārcelt 25 likumsargus, kas kopā būtu 100 policistu, tam nepieciešami ap 1,2 miljoniem eiro.

Ar to gan problēma nebeidzas. Rīgā tādā gadījumā policistu būtu par 100 vairāk, bet palielinātos kadru iztrūkums reģionos. "Kuru reģionu vājināsim? Kurā taisīsim mīnus 25%?" retoriski vaicā Ruks.

Un ironiski turpina: "Varbūt Latgalē, kur no 2021. gada jūlija policisti iet patruļās un nodrošina otro līniju nelegālās migrācijas kontrolē?! (..) Robežsargi lūguši palīdzību gan mums, gan Zemessardzei atkarībā no intensitātes. Labi, ņemam Latgalē nost. Pēc tam kāds man prasīs: "Ruka kungs, ar ko jūs nodarbojaties? Kāpēc jūs vājināt Latgali?" [Tālāk] dodamies uz Vidzemi vai Kurzemi – tur arī visi būs "lielā sajūsmā" par šo brīnišķīgo soli vājināt kādu citu reģionu."

Policijas priekšnieks uzsver, ka šis jautājums nav tik vienkārši vērtējams un Valsts policijai primāri jānodrošina, lai Latvijas cilvēki ir drošībā. "Mums neiet ideāli. Bet es nezinu – parādiet man kaut vienu nozari, kurā vienmēr viss ir perfekti. Tā nav. Arī policistu darbā," atzīst Ruks.

Atgriežoties pie atalgojuma tēmas, viņš norāda – pie pašreizējā palielinājuma nedrīkst apstāties. Tam jāspēj turēt līdzi inflācijai un citiem ārējās ietekmes faktoriem. Iekšlietu ministrija tam ir nākamajos gados atvēlējusi finanses, taču visi redz, ka visur valsts pārvaldē notiek izdevumu samazināšana, tostarp to lūdz darīt arī Valsts policijā.

"Man to ir ļoti, ļoti grūti īstenot, jo mēs katru gadu būtībā nonākam situācijā, kad jāprasa papildu līdzekļi, jo viss dārdzība pieaug. Piemēram, degviela – izmainās situācija, un viss, mēs esam tās ķīlnieki. Nereaģēt uz notikumiem tāpēc, ka degvielas vairs nebūs? Vai citus pakalpojumus policijai noņemt? Tas nav iespējams. Tas ir iestādes funkcionēšanas jautājums," uzsver Ruks.

Šie nav vienīgie virzieni, kuros Valsts kontrole iesaka strādāt. Citos portāla "tv3.lv" rakstos skaidrosim, kā varētu notikt brīvprātīgo policistu ieviešana un kādas ir iespējas atbrīvot daļu policistu no speciālajam dienestam neraksturīgiem pienākumiem.

VK sagaida izmaiņas trīs gadu laikā

Lai risinātu policistu trūkumu un uzlabotu Valsts policijas darba efektivitāti, Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai un Valsts policijai sniegusi septiņus ieteikumus. "To ieviešana izlīdzinās policistu noslodzi, ļaus efektīvāk izmantot policistus kritiski svarīgu policijas funkciju izpildei, veicinās pieredzējušu policistu noturēšanu dienestā. Tāpat policisti tiks atslogoti no to klātbūtnes mazāk nozīmīgu situāciju risināšanā, plašāk iesaistot sabiedrību un komersantus," uzskata VK.

Intervijā raidījumā "900 sekundes" Valsts kontroles padomes loceklis, Otrā revīzijas departamenta direktors Gatis Litvins sacīja, ka trīs gadi būtu piemērots laikaposms visu ieteikumu iedzīvināšanai un situācijas uzlabošanai.

Vai tas ir iespējams? Ruks nosaka: "Skaidrs, ka tas nav mēneša jautājums."

Viņa ieskatā Valsts policija jau ir pierādījusi, ka spēj reformēt, restrukturizēt un reorganizēt, kas arī kopš 2022. gada aktīvi tiek darīts dažādos virzienos. Vienlaikus ne viss ir tikai policijas rokās – daļu iespējamo izmaiņu tiešā veidā ietekmē politiskie lēmumi, tostarp tādi, kas jau gadiem iestrēguši ierēdņu dienaskārtībās un gaiteņos.

"Kopumā ņemot, ar darbiem, lai arī ir grūti, bet galā mēs tiekam," uzsver Ruks.

Valsts policija kopā ar Iekšlietu ministriju ir izstrādājusi plānu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā noteikto rekomendāciju ieviešanai. Aktīvs darbs jau notiek, taču tā virzības ātrumu prognozēt nav iespējams.