Konkursā meklē Latvijas pārstāvi Eiropas prokuratūrā

Eiropas prokuratūras mītnes vieta būs Luksemburga. Tiesa, jaunā institūcija darbu sāks tikai pēc 2020. gada. Lai gan laiks vēl divi gadi, jau šobrīd meklējam atbilstošāko kandidātu, kuru turp sūtīt.

Uz Eiropas prokurora amatu var pretendēt gan tiesneši, gan prokurori. Kandidātiem ir nopietnas izglītības un prakses prasības, nemaz nerunājot par nevainojamu reputāciju. Ģenerālprokuratūrā norāda, ka priekšizpēte jau veikta, lai saprastu, cik daudziem būtu ambīcijas pierādīt sevi Eiropas līmenī.

"Mēs saprotam to cilvēku loku, kas varētu kandidēt un par laimi tas nebūs ne viens, ne divi, bet vairāki," saka Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurors Aivars Ostapko.

Eiropas prokuratūru veido, jo pašlaik Eiropas Savienības finanšu intereses nav pietiekami aizsargātas. Lai gan Eiropas Savienībā jau šobrīd virkne institūciju, kurās darbojas tiesībaizsardzības nozaru speciālisti, piemēram, OLAF jeb Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai, Eirojusts, kas ir aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kā arī Eiropols jeb Eiropas policija, nevienai no tām nav pilnvaru veikt kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu krāpšanas lietās.

Eiropas prokuratūra būs vienīgā, kurai šīs funkcijas būs uzticētas – izmeklēt un saukt pie atbildības par noziegumiem pret Eiropas Savienības budžetu, piemēram, krāpšanu, korupciju vai pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Nacionālajā mērogā nevienai institūcijai nebūs tiesības nedz iejaukties, nedz vadīt vai ietekmēt šo procesu.

"Tā kā Eiropas Savienība nodrošina ļoti lielu finansējumu dalībvalstīm caur Eiropas savienības fondiem, ir pienākums pārliecināties, ka šie fondi tiek izmantoti godprātīgi. Un, lai nebūtu tā, ka vienā dalībvalstī to uzskata par neko, citā tas ir smags noziegums, tad arī ir šī iniciatīva," norāda TM Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Mediņa.

"Figurē dažādi cipari un šie cipari ir milzīgi, ja mēs runājam par ES līdzekļu izkrāpšanu, vai citādā veidā izlaupītiem līdzekļiem – tie ir miljardi. Ja runājam nacionālajā mērogā, šādas lietas ir, arī līdzekļu apjoms lietās mērāms desmitiem miljonu – tas nozīmē, ka tā aktualitāte viennozīmīgi ir kaut vai naudas izteiksmē, tas nes lielus zaudējumus Eiropas Savienības dalībvalstīm," teic Ostapko.

Dalībvalstis ziņojušas, ka, piemēram, 2015. gadā ļaunprātīgi izmantoti ES struktūrfondu līdzekļi 638 miljonu eiro apmērā. Līdz šim šādus noziegumus izmeklēt varēja tikai valstu iestādes. Tomēr to jurisdikcija sniedzas tikai līdz attiecīgās valsts robežām, kas nozīmē, ka valstu prokuratūrām ir ierobežoti līdzekļi plaša mēroga finansiālu noziegumu apkarošanai pāri robežām. Tomēr ne visas dalībvalstis piekritušas iesaistīties Eiropas Prokuratūrā. Aizsargāt Eiropas savienības budžetu pret krāpšanu šobrīd gatavas 22 dalībvalstis.

"Tās ir valstis, kas nepiedalās, kas uztraucās par savas jurisdikcijas tālāku deleģēšanu ES, piemēram, Skandināvijas valstis, Lielbritānija, Īrija un, kam pievienojās Ungārija un Polija. Bet Latvija uzskata, kad ir svarīgi, ka ES finanšu līdzekļu iespējamie noziedzīgie nodarījumi visā Eiropā tiek izmeklēti vienādi," skaidro TM pārstāve.

Eiropas prokuratūrā no katras iesaistītās dalībvalsts darbosies trīs pārstāvji. Taču tikai viens būs Eiropas prokurors Luksemburgā. Pārējie divi būs Eiropas pilnvarotie prokurori, kas darbosies tepat uz vietas. Un, ja centrālais birojs lietas pārraudzīs, tad prokurori te uz vietas reāli veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, strādājot roku rokā ar tiesībaizsardzības iestādēm. Šiem prokuroriem gan būs ļauts turpināt darboties arī kā valsts prokuroriem, veicot dubultus pienākumus.