"KPV LV" deputāts: Šuplinskas drosmīgā ideja par pašvaldību brīvpusdienām nedrīkst par ķīlniekiem padarīt bērnus

Politiķis pauda, ka šādam lēmumam būtu tālejošas sekas, tāpēc kopā ar pašvaldībām ir jāvērtē šādas iniciatīvas īstenošanas iespējas. Politiķis norādīja, ka jau pašlaik pašvaldības pret šo ierosinājumu esot paudušas skepsi. Tas saistīts ar to ierobežotajiem budžetiem, tāpēc šādas funkcijas uzlikšana uz to pleciem var izsaukt pretestību, it īpaši mazajās pašvaldībās, norāda politiķis.

Lasi vēl: Skolēnu brīvpusdienu apmaksu plāno pārcelt no valsts uz pašvaldību budžetiem

"Svarīgi panākt, lai šis jautājums neeskalējas starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un pašvaldībām, un bērni nekļūst par ķīlniekiem brīvpusdienu saņemšanai," sacīja Pucens. "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks norādīja, ka partijas deputāti atbalsta ministres iniciatīvas pārskatīt IZM tēriņus, reizē nepieciešams, lai sākumskolas bērniem saglabājas brīvpusdienas neatkarīgi no finansēšanas veida, jo tās nodrošina vienlīdzīgākas iespējas.

Kā ziņots, no nākamā gada janvāra IZM varētu pārtraukt finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem, jo uzskata, ka šis pienākums būtu jāpārņem pašvaldībām, taču vietvaru pārstāvji bažījas, vai tām pietiks līdzekļu, vēstīja TV3. Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka bija iecerēta sava veida apmaiņa – valsts varētu pārņemt visu pirmsskolas skolotāju finansēšanu, ko pašlaik daļējo nodrošina pašvaldības, savukārt pašvaldībām varētu atdot mazāko skolēnu ēdināšanu.

Pašlaik brīvpusdienas no IZM budžeta finansē visiem 1. līdz 4.klases skolēniem. Tas ik gadu ministrijai izmaksā nepilnus 20 miljonus eiro un par šiem līdzekļiem ar bezmaksas ēdienreizi nodrošina aptuveni 80 000 bērnu. Ministrija pirmajām četrām klasēm pusdienas apmaksā jau vairākus gadus, taču tagad tā nākusi klajā ar ierosinājumu, ka bezmaksas ēdināšana būtu jāpārņem pašvaldībām, jo ministrijas primārā funkcija esot izglītība.

"Šis jautājums ir nevis par to, būs vai nebūs brīvpusdienas, bet jautājums ir, kas šīs brīvpusdienas apmaksās, kas veiks šo funkciju. Un, runājot ar pašvaldībām, ir skaidrs, ka šobrīd resurss, ko iegulda IZM, ir neefektīvs. Izglītības un zinātnes ministrijai tā ir īsti neraksturīga funkcija. Mums vajadzētu domāt par saturu, par metodoloģiju, nevis par brīvpusdienām," norāda Šuplinska.

Latvija Pašvaldību savienība (LPS) tikmēr pauž bažas, ka šobrīd šāds lēmums tiek virzīts, pārāk maz tajā iesaistot pašvaldības. Lai gan ministrija norāda, ka tā augusta vidū par šo jautājumu runājusi ar 14 Kurzemes novadiem un tiem nav bijuši būtiski iebildumi, tas, LPS ieskatā, ir par maz. LPS ieskatā, kompromisu varētu rast, ja turpmāk pirmsskolas skolotāju algas maksātu valsts, ne pašvaldības, kā tas ir pašlaik, jo pedagogu darba samaksa ir ministrijas pārziņā, turklāt valdība ir tā, kas lemj par to paaugstināšanu. Pašlaik gan šis jautājums apspriests netiekot.