Kratīšanas "Baltic International Bank" veiktas lietā par iespējamu naudas atmazgāšanu
Ilgstoši zaudējumi, likumu neievērošana un negribēšana izvairīties no finanšu noziegumiem – šie ir daži no iemesliem, kādēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmusi apturēt "Baltic International Bank" darbību. Nozares uzraugs gan noliedz, ka šis lēmums būtu saistīts ar likumsargu veikto kratīšanu bankā, kas veikta, izmeklējot naudas atmazgāšanas lietu.
Par pirmdienas, 12. decembra, spraigajiem notikumiem pie "Baltic International Bank" šodien liecina vien aizlīmēta ieeja un norobežojošās lentes. Taču 12. decembra vakarā, izsitot ieejas durvis, bankā iekļuva policijas specvienība.
Komentāros par operācijas iemesliem likumsargi ir lakoniski.
Valsts policija (VP) 12. decembrī veiktās procesuālās darbības veikusi iepriekš sāktā kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Aizturēto patlaban nav.
Vien dažas stundas pirms likumsargu darbībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēma apturēt bankas darbību, taču tiešu saistību ar kratīšanu komisijā noliedz un sauc par sagadīšanos.
"Mēs esam informēti par policijas darbībām, bet jāsaka, ka mūsu lēmumi nav nekādā tiešā veidā saistīti ar šīm darbībām."
Pārmetumu saraksts bankai garš – ilgstoši neesot izstrādāts pelnītspējīgs biznesa modelis, nav ievērotas nozares likumu prasības, iekšējās kontroles sistēmas bijušas vājas un nav darīts nekas, lai veiksmīgi izvairītos no finanšu noziegumiem. Iestādes vadība nav arī pildījusi tai uzliktos pienākumus, lai situāciju stabilizētu, līdz ar ko, pieņemts lēmums par bankas darbības apturēšanu.
"Tas nozīmē, ka no vakardienas plkst.18 banka nevar veikt nekādu klientu maksājumus, klientiem nav pieejama internetbanka, bankas izdotās maksājumu kartes nestrādā," sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja.
Bankai ir vairāk nekā 1500 klientu, no kuriem lielākā daļa ir ārvalstnieki, tostarp trešo valstu pilsoņi. Apturot bankas darbību, valsts garantē izmaksāt noguldījumus līdz 100 000 eiro un komisijā sola, ka lielākā daļa klientu savas atlīdzības saņems tuvāko dienu laikā, lai gan naudas saņēmēji pirms tam tikšot pārbaudīti.
Bankas lielākie akcionāri ir brāļi Valērijs un Vilorijs Belokoņi. Pirmais no viņiem plašāku atpazīstamību ieguvis ne tikai pateicoties darbam banku sektorā, bet arī uz 10 gadiem kļūstot par Anglijas futbola kluba "Blackpool" īpašnieku.
Pavasarī abi uzņēmēji gribēja daļu akciju pārdot arābu šeihiem, taču darījumu neapstiprināja ne FKTK, ne Eiropas Centrālā banka. Kādēļ tā, konkrēti Purgaile nepaskaidroja, taču lika noprast, ka nav izdevies gūt pietiekami daudz pierādījumu tam, ka darījums būs likumīgs un normatīviem atbilstošs.
"Tāda informācija, kas dotu mums pilnu pamatu atzīt, ka šie investori pēc visiem normatīviem noteikumiem var tikt klasificēti kā atbilstoši un kļūt par akcionāriem kredītiestādē."
Finanšu nozares asociācija, kuras biedrs ir "Baltic International Bank", notiekošo TV3 Ziņām komentēt atteicās, bet FKTK pauda, ka banku sektoram šīs iestādes aizvēršana nekādu kaitējumu nenodarīs, jo klientu bijis maz, un no tiem pašiem puse ir ārvalstnieki.
Komisija vērsusies pie Eiropas Centrālās bankas, lūdzot anulēt "Baltic International Bank" licenci, lai varētu sākt iestādes likvidāciju.
Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu bankā "Baltic International Bank". Lēmums pieņemts, rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību.
FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.
FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.
FKTK lēmumu atzīt "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, pamatojusi ar to, ka banka ilgstoši nevar nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilst bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošina pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Neraugoties uz FKTK centieniem panākt uzlabojumus šajās jomās, banka nav nodrošinājusi to, ka tās darbība atbilst kredītiestāžu darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī turpinājusies tendence. ka banka strādā ar zaudējumiem, nespēj atjaunot pelnītspēju, nenodrošina atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu un stabilu nākotnes redzējumu.
Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas 2.decembrī "Baltic International Bank" kopā bija 1580 klientu, no tiem 280 klientiem bankas konta atlikums ir 0. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu. FKTK rūpēsies, lai garantētās atlīdzības izmaksas process būtu klientiem pēc iespējas ātrāks un ērtāks, un visdrīzākajā laikā informēs par turpmākajām darbībām.
Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.
LETA pirmdienas vakarā novēroja, ka policisti, izsitot ieejas durvis, bija iekļuvuši bankas ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā. Neoficiāla informācija liecināja, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.
Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru.
Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas. Tās netika saņemts.
Jau ziņots, ka FKTK padome šī gada augustā piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.
"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.
Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.
"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.
Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
