Krievijā atrod 42 marodieru aplaupītus leģionāru pīšļus. Lūdz tuvinieku palīdzību viņu identificēšanai.
Karavīru meklēšanas vienība Leģenda šovasar aizvadījusi nu jau otro ekspedīciju Krievijā, Puškina kalnos, kuras laikā izdevies ekshumēt 42 karavīru mirstīgās atliekas. Ir neapšaubāms pamats domāt, ka tie ir latviešu leģionāri, taču, tā kā marodieri bija paguvuši viņus jau aplaupīt, identifikācijas zīmes pie mirstīgajām atliekām nav atrastas. Nepieciešama tuvinieku palīdzība, lai mirušos varētu identificēt un pārapbedīt Latvijas zemē.
Puškina kalni Krievijā, Veļikajas upes krastos Latvijas karavīru meklēšanas vienības kartēs iezīmēti jau sen. Tā ir vieta, kur joprojām guļ kā 1941. gadā, tā 1944. gadā kritušie Latvijas karavīri. Daļa savulaik apbedīti, bet nu noslīkuši purvos vai tikuši marodieru aplaupīti, citi joprojām gaida tranšejās.
Vien pavasarī pilnībā noslēdzās iepriekšējā ekspedīcija, kad pirmo reizi Latvijas vēsturē izdevās no Krievijas pārvest un pārapbedīt leģionāru pīšļus, pavisam 236 karavīrus. Nupat, jūlijā, mūsu karavīru meklētāji pārradās no otrā šāda veida brauciena uz Krieviju.
Tālis Ešmits, karavīru meklēšanas vienības Leģenda vadītājs:
Šis apbedījums vispār bija tāds, par ko tikai teorētiski teica, ka tur varētu būt latvieši. Lielākās problēmas sagādāja nokļūšana šajā vietā. Zinājām, ka veikalu nebūs – kas līdzi, to arī ēdīsim. Ja aizmirsa cīsiņus divas dienas saulē, tos arī ēda. Tas pats ar olām un visu pārējo.
Foto:
Ešmita vadībā uz Krieviju devās meklēšanas vienība 15 cilvēku sastāvā. Vēl pieci palīdzēja no Krievijas puses. Turpat nedēļas laikā izdevās atrast 42 leģionāru pīšļus. Diemžēl marodieri bija paguvuši pirmie.
Identifikācijas zīmju vairs nebija, bet par to, ka tie ir latvieši, nešaubīgi liecina pie kauliem atrastās armijas pogas, latu monētiņas un viens žetons, uz ko tagad liktas vislielākās cerības.
Ekspedīcija notika ar Latvijas Aizsardzības ministrijas paspārnē esošo Brāļu Kapu komitejas izkārtoto atļauju. Bija vajadzīgas vismaz desmit dažādas saskaņošanas kā no Krievijas, tā Vācijas puses. Tagad sākas piņķerīgais darbs – arhīvos jāmeklē ziņas par šiem puišiem. Tas nebūs viegli, jo dokumentos un kartēs apdzīvotā vieta saukta atšķirīgi.
Arnis Āboltiņš, Brāļu kapu komitejas vēstures speciālists:
Ja iepriekšējos apbedījumos Voronkovā vismaz bija identifikācijas markas un kritušo karavīru vārdu saraksts, pēc kura varējām meklēt tuviniekus, tad šī kapsēta jau bija izpostīta. Mums ir cerības vienīgi piesaistīt vietas nosaukumu, kas pirmskara kartēs atzīmēts kā "Stečki". Tas arī jāmeklē Vācijas arhīvu materiālos, kas atrodas Berlīnē.
Kara beigās daļa arhīva gan gāja bojā, tāpēc ir bažas, ka ziņu par mūsu karavīriem varētu pietrūkt. Tāpat Brāļu kapu komiteja saprot, ka mūsu kritušo pret to skaitu vāciešu, kas vēl atdusas Krievijā, nav daudz, tāpēc arī interese pārsijāt arhīvus no vācu kolēģiem neesot tā lielākā.
Arnis Āboltiņš, Brāļu kapu komitejas vēstures speciālists:
Tas process būs ilgs. Voronkova prasīja pusotru gadu, un tur bija vārdu saraksts. Šeit ir sarežģītāk, tāpēc ceram uz tuvinieku palīdzību…
Komiteja lūdz atsaukties tuviniekus – varbūt kāds no leģionāriem sūtījis vēstules ar norādi uz apdzīvoto vietu Stečkiem. Tas varētu atvieglot identificēšanas procesu. Ja ne, viņi nonāks kopējos brāļu kapos Krievijā kā nezināmi karavīri.
Informāciju par leģionāriem var sūtīt Brāļu kapu komitejai uz e-pastu [email protected] vai zvanīt pa tel. 67611640
Cik vēl guļ Krievijā?
Racēji tikmēr jau domā par nākamajām ekspedīcijām. Puškina kalnos gulošo ir tik daudz, ka vajadzīgi prāvāki spēki viņu atrašanai. Sarežģītākais neesot sapulcēt entuziastus, kas gatavi to darīt, bet gan atļauju izkārtošana.
Tā nu ziema karavīru meklētājiem ir papīru kārtošanas, vasara – rakšanas laiks. Cik daudz mūsējo vēl atdusas svešā zemē ar svešu uniformu, uz šo jautājumu precīzi atbildēt nespēj neviens.
Video:
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
