Krievija Latgales dronu incidentu varētu izmantot informācijas ietekmes operācijām, pieļauj ministrs
Notikumu ar Latgalē nokritušo Ukrainas dronu agresorvalsts Krievija varētu izmantot informācijas ietekmes operācijām, pieļāvis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Agresorvalsts šo incidentu varētu interpretēt tā, lai ietekmētu sabiedrību, proti, ka Ukrainas darbību rezultātā tiek apdraudēta Latvijas drošība, pieļāva ministrs.
Foto no notikuma vietas
Vienlaikus Kozlovskis uzskata, ka absolūti lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa saprot, ka Latgalē ielidojušie droni nebija speciāli mērķēti un virzīti uz konkrētu objektu Latvijā.
Noskaties: Latvijā nokritušais drons, sprādziena vieta
Runājot par Valsts robežsardzes spējām šādus dronus notriekt, ministrs atgādināja, ka šādā gadījumā ir jānodala divas lietas, proti, viens ir drons, kas pārvieto kontrabandu, bet otrs ir militāra rakstura drons.
Viņaprāt, lai notriektu dronu, primāri ir jābūt papildu vizuālajai identifikācijai.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts teica, ka robežsardze, aizvadītajā naktī saņemot informāciju, reaģējusi, lai pārliecinātos, "vai dabā ir konstatēts objekts". Robežsargi izbraukuši uz notikuma vietu, nodrošinājuši notikuma vietas apsardzi, kā arī atbalstu Valsts policijai pierādījumu vākšanai.
Noskaties: Latvijā nokrīt drons no Krievijas – Siliņa komentē notikušo
"Robežsardzes amatpersona bija novērojusi lidojošo lidaparātu, gan saņemta informācija no valsts policijas un bruņotajiem spēkiem," norādīja Pujāts.
Vaicāts par robežsardzes iespējām notriekt vai nosēdināt aizdomīgus dronus, Pujāts atbildēja, ka robežsardze pamatā ir fokusēta uz tiesībaizsardzības funkcijām. Attiecīgi tās rīki ir civila rakstura lidaparātu ietekmēšanai, kas paredzēti nelikumīgu akcīzes preču pārvietošanai. Savukārt ar šaujamieročiem drīkst notriekt, ja tiek apdraudēta dzīvība un veselība.
Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.
Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.
Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.
Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
