Krīzes vadības centru plāno veidot Ministru prezidenta tiešā pakļautībā

Ideja par šāda centra izveidošanu jau iepriekš izskanējusi vairākkārt, taču tagad ir zināmas konktētājas topošā centra aprises. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto ziņojumu valdībai Krīzes vadības centrs atrastos Ministru prezidenta/Krīzes vadības padomes priekšsēdētāja tiešā pakļautībā.

Krīzes vadības centrs tiktu iekļauts Valsts kancelejas sastāvā, bet funkcionāli padots Ministru prezidentam.

Krīzes vadības centrs nepārņemtu jau izveidoto nozares ministriju krīzes vadības institūcijas funkcijas, paredzēts, ka pārnozaru krīzes gadījumā centrs uzņemas šo institūciju darbības koordinācijas virsvadību.

Paredzēts, ka militārās krīzes vadību nodrošina Aizsardzības ministrija, bet atbalstu sniedz Krīzes vadības centrs. Savukārt civilās krīzes vadību nodrošina Krīzes vadības centrs, bet atbalstu sniegtu Aizsardzības ministrija.

Krīzes vadības centra struktūra būtu jāveido, lai nodrošinātu situācijas monitoringu, sistemātisku informācijas apkopošanu, nodošanu un glabāšanu, kā arī centrs nodarbotos ar risku un draudu apzināšanu un situācijas izpratni.

Ikdienas darba režīmā centra funkcijas būtu apdraudējumu, ievainojamības un noturības apzināšana, analīze un prognozēšana, informācijas aprites nodrošināšana; apdraudējumu pārvarēšanas resursu apzināšana un plānošana, metodiskā atbalsta sniegšana ministrijām un pašvaldībām to atbildības jomā esošo risku novērtēšanā un nepieciešamo apdraudējumu pārvarēšanas pasākumu noteikšanā.

Civilās krīzes gadījumā papildus ikdienas darba režīma uzdevumiem centrs sagatavotu lēmumu projektu apstiprināšanai valdībā krīzes vai katastrofas pārvarēšanai. Tāpat centra funkcijas būtu vairākas nozares vai visu valsti skaroša apdraudējuma pārvaldīšanas vadība un koordinēšana. Centra funkcijas būtu arī civilmilitārās sadarbības koordinēšana.

Civilās krīzes gadījumā, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā vai katastrofas un to draudu gadījumā centrs sadarbotos ar citu nozaru krīzes pārvaldības sistēmām.

Ņemot vērā Krīzes vadības centrā iekļautos piecus darbības virzienus, tiek ierosināts izveidot provizoriski vismaz 12 amata vietas Krīzes vadības centra darbiniekiem: vismaz divas amata vietas katrā no pieciem darbības virzieniem.

Ikdienas darba režīmā Krīzes vadības centrs nodarbotos ar informācijas apstrādi, apkopojot no atbildīgajām iestādēm saņemtos datus un nozaru ministriju apkopoto informāciju par nozaru apdraudējumiem, Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi, Nacionālās drošības plāna izpildi.

Centrs, izmantojot apkopoto informāciju, veiktu tās analīzi un izstrādātu pārnozaru pārskatus par dažādu apdraudējumu ietekmi un to mijiedarbību dažādās nozarēs, kā arī sagatavotu Ministru kabinetam analītiskos ziņojumus un priekšlikumus lēmumprojektiem šo apdraudējumu prevencijai vai ietekmes samazināšanai.

Plānošanas jomā centrs nodrošinātu mācību un apmācību organizēšanu un koordinēšanu valsts un pašvaldības institūcijās, un nodrošinātu nozaru stratēģisko un operatīvās reaģēšanas plānu savstarpējo saderību.

Centrs resursu apzināšanas un plānošanas jomā apstrādātu no ministrijām un to padotības iestādēm saņemtos materiālus un resursu sarakstus.Centrs krīzes komunikācijai izstrādātu rīcības plānus un metodiskos materiālus, kā arī nodrošinātu apmācības.

IeM norādījusi, ka patlaban iedibinātajā krīzes vadības mehānismā saskatāmas vairākas problēmas, kas rada riskus šī mehānisma efektīvai darbībai.

Paredzēts, ka Valsts kanceleja līdz gada nogalei sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla nodrošinājumu un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Tāpat kanceleja līdz 2024.gada aprīlim iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu projektus centra darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai.