Kuldīgā sāk filmēt krievu seriālu par 1941. gadu; Drošības policijai aizdomas par Latvijas nomelnošanu

Šonedēļ pie Ēdoles pils izkārts fašistiskās Vācijas karogs. Ir sākusies Krievijas seriāla "Parāde Alle" (Парад Алле) filmēšana par 1941. gadu, kad Latvijā ienāk vācu karaspēks un Sarkanā armija spiesta atkāpties. Darbības centrā ir mazpilsēta, kurā iebraukusi krievu cirka trupa. Viņu vidū ir arī ebreji. Nacistiem nākot pie varas, atrodas latvieši, kas kaislīgi seko genocīda idejai un grib noslepkavot trupas dalībniekus.

Kuldīgas domes mājas lapā izvietotajam aicinājumam atsaukušies ne mazums masu skatu dalībnieku. Scenāriju viņi nav lasījuši un godīgi atzīst – tā ir iespēja piepelnīties.

Edgars, masu skatu dalībnieks:

Trīs reizes dienā karstā ēdināšana… Ja nav, kur piepelnīties, ko darīt? Jānāk!

Uzzinot, ka seriāls, iespējams, ir propagandas materiāls un vērsts uz Latvijas nomelnošanu, seriāla dalībniece Santa atzīst, ka "gandrīz vai gribas pārģērbties un braukt mājās".

Masu skatu dalībnieks dienā nopelna 15 līdz 40 eiro, kas, īpaši laukos, nav maza summa. Piedalīties piekrituši arī virkne Latvijas aktieru – Rihards Lepers, Jānis Jarāns, Rūdolfs Plēpis, Dace Eversa, Enriko Avots, Leons Leščinksis, Leonīds Lencs un citi.

Filmēšanas laukumā pastaigājas arī atbalsta grupa no Latvijas. Ar vietu sarunāšanu palīdz Baiba Dišlere, režisoram asistē Didzis Eglītis – Latvijas kino vidē labi pazīstamās studijas "Kultfilma" producents. Viņš kameras priekšā negrib runāt. Piekritis, jo tic, ka scenārijs netiks sagrozīts. Tas jau ticis labots pēc Latvijas vēsturnieka Aigara Urtāna ieteikumiem, jo pirmajā redakcijā bija nepieņemams. Eglītis uzpasēšot, lai labojumi paliktu arī uz ekrāna. Ja rakstisku apliecinājumu par scenārija nesagrozīšanu seriāla veidotāji nesniegs, viņš sola atteikties no projekta.

Foto:

Pasūtītājs – Krievijas Pirmais kanāls

Filmēšanu pēc Krievijas Pirmā kanāla pasūtījuma Latvijā veic SIA Westline Production. Reģistrēta vien pirms trim mēnešiem, kompānija pieder diviem Krievijas pilsoņiem – Oļegam Gaze un Aleksandram Robakam. Abi ir klāt arī filmēšanas pirmajā dienā Ēdolē, kad svinīgi tiek sasists šķīvis ar seriāla nosaukumu un filmēšanas grupas autogrāfiem. Tas – uz veiksmi!

Tieši veiksmes sagatavošanās procesā visvairāk trūcis. Negribot palīdzēt nomelnot Latviju, sadarbību krieviem atteica virkne vietējo filmu studiju. Arī Drošības policija Kuldīgas novada domi brīdinājusi, ka jābūt uzmanīgiem.

Lai negatīvo slavu mazinātu, nosaukums seriālam pēdējā brīdī mainīts no "Nāvējošais numurs" (Смертельный Номер) uz "Parāde Alle" (Парад Алле).

Scenārija autors un režisors Oļegs Gaze, liekot roku uz sirds, sarunā ar TV3 ziņām vairākas reizes atkārto, ka šī nebūšot kārtējā Krievijas propaganda.

Oļegs Gaze, scenārija autors un režisors:
Bija pirmais scenārija variants, kurā es, slikti orientējoties Latvijas vēstures un politikas reālijās, biju iekļāvis epizodes, kas bija sāpīgas un nepatīkamas latviešiem. Es pieaicināju latviešu vēsturnieku un scenāriju izlaboju. Nekas, ne par milimetru te netiks darīts tā, lai tiktu aizskarti latvieši vai Latvijas valsts. Vēl jo vairāk, šo seriālu pasūta Krievijas Pirmais kanāls. Man kategoriski pateica, ka viņiem nevajag nacionālu gabalu vienā vai otrā virzienā!

Tomēr spilgtākais personāžs seriālā, kas neglaimo Latvijai, ir atstāts. Sākotnēji viņam bijis dots vārds Šķēle, bet, uzzinot, ka Latvijā šis uzvārds ir spilgti pazīstams, to mainīs.

Viņš kļūst par kaislīgu fašistu līdzskrējēju un dodas šaut ebrejus ar vēl lielāku degsmi nekā paši nacisti. Filmas veidotāji gan nesaskata tajā kādu politisku uzstādījumu.

Aleksandrs Robaks, SIA Westline Production līdzīpašnieks, galvenās lomas atveidotājs:

Bez šaubām, tur ir sliktie un labie latvieši. Viens no varoņiem, latvietis, ir pret padomju varu un pret ebrejiem. Viņš izveido savu kaujinieku grupu. Viņa māte, latviete, vēlas viņu vest uz pareizā ceļa. Ir arī mācītājs, kurš pastāvīgi ar viņu runā… Beigās māte no viņa atsakas, no tāda dēla.

Kuldīgas novada dome, kas pilsētas ainavas dēļ radusi sadarboties ar filmu veidotājiem un arī šiem jau bija paguvusi solīt visu atbalstu, šonedēļ saņēma vēstuli no Drošības policijas. Tas lika domas mainīt.

Drošības policija:

Iepazīstoties ar minētās filmas scenāriju, ir jāsecina, ka filmā atainotie notikumi var tikt izmantoti un, visticamāk, arī tiks izmantoti, lai pastiprinātu Krievijas izplatītos negatīvos vēstījumus par Latviju – latviešu simpātijām pret fašismu un latviešu vispārēju, aktīvu dalību genocīdā pret ebrejiem. Šādas filmas uzņemšana neveicina patiesu vēstures notikumu atspoguļojumu, bet rada un izplata Krievijas politikai izdevīgas atsauces uz vēsturiskiem notikumiem.

Vīzas izkārto Kultūras ministrija

Pēdējā brīdī Kuldīgā nolemts tomēr nepalīdzēt ar satiksmes ierobežošanu un piekļuvi pašvaldības telpām filmēšanas vajadzībām. Publiskajā zonā aizliegt filmēt gan neesot iespējams. Ja seriāla komanda spēs noregulēt satiksmi par privātiem līdzekļiem, šķēršļus pašvaldība nelikšot.

Vienprātības Kuldīgas deputātu vidū gan nav. Daļa uzskata, ka ar Krievijas grupu vajadzējis sadarboties, tomēr vadība lēmusi nepalīdzēt seriāla tapšanā, jo "vismaz sirdsapziņa būšot tīra".

Viktors Gotfridsons, Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks:

Mūs stumj pa priekšu, lai uzņemamies atbildību, lai gan uzskatām, ka mums tas nav jādara. Ir institūcijas, kas atbild par valsts drošību. Kā pašvaldība nevaram ne atļaut, ne aizliegt filmas uzņemšanu.

Šis gadījums izgaismo robu sistēmā – vīzas filmas komandai izkārtoja ar Kultūras ministrijas palīdzību. Scenārija analīze ministrijā nenotiek, jo to uzskatītu par cenzūru, kas Latvijā aizliegta ar likumu. Līdzšinējā pieredze ar ārvalstu filmu veidotājiem esot pozitīva, un sistēmu pagaidām nemaz neplāno mainīt.

Uldis Lielpēters, Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks:

Paļaujamies uz mākslinieku godaprātu, interpretējot sarežģītus vēstures notikumus. Ceram, ka tiks attēlots daudzpusīgs notikušā skatījums.

To, vai cerības attaisnosies, uzzināsim vien tad, kad seriāls nonāks uz Krievijas Pirmā kanāla ekrāniem. Tas notiks ne ātrāk kā pēc gada vai pat diviem.

Video