Lāčplēša dienā Rīgā vairāki tūkstoši devušies lāpu gājienā un aizdedz svecītes pie Rīgas pils mūra

11.novembrī ikgadējā Lāčplēša dienas pasākumā "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem" pulksten 16.00 notika tradicionālā piemiņas svecīšu iededzināšana Rīgas Brāļu kapos, kam sekoja  lāpu gājiens līdz Brīvības piemineklim, kur tiks godināti Brīvības cīnītāji.

Lāpu gājiens noslēdzās 11. novembra krastmalā ar uguns plosta palaišanu Daugavā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Lāčplēša dienā īpaši sveicis valsts aizsardzības dienesta karavīrus.

"Sveicu visus Lāčplēša dienā, paldies karavīriem, robežsargiem, zemessargiem un policistiem, kuri sargā mūsu valsts robežu un drošību! Īpašs sveiciens mūsu jaunajiem lāčplēšiem – Valsts aizsardzības dienesta karavīriem! Gods kalpot Latvijai," tviterī norādījis prezidents.

Sveicu visus Lāčplēša dienā, paldies karavīriem, robežsargiem, zemessargiem un policistiem, kuri sargā mūsu valsts robežu un drošību! Īpašs sveiciens mūsu jaunajiem lāčplēšiem- Valsts aizsardzības dienesta karavīriem! Gods kalpot Latvijai! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻 pic.twitter.com/cfEb7czmeR

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) November 11, 2023

Sestdien Rinkēvičs, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, arī nolika vainagu Rīgas Brāļu kapos.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš sabiedrībai Lāčplēša dienā novēl būt optimistiem un nezaudēt gara spēku.

Komandieris aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas sabiedrība un tauta ir sevi pierādījusi gan vairāk nekā pirms 100 gadiem, gan citos milzīgos vēstures notikumos, proti, ka esam spēcīgi, spējam mobilizēties un zinām savu galveno mērķi.

"Galvenais mans novēlējums ir nezaudēt šo gara spēku, būt optimistiem, pārliecinātiem un ar šo ieroci miera laikā virzīties uz priekšu neapstājoties," uzsvēra Kalniņš.

NBS komandieris norādīja, ka, neraugoties uz šodienas realitāti pasaulē, Latvija ir droša valsts.  Drošības īstenošanā NBS aktīvi strādājot Latvijā, NBS Latvijā ir kopā ar mūsu sabiedrotajiem, turklāt NBS aktīvi darbojas ārpus Latvijas kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

"Mēs esam atzīti ne tikai no mūsu sabiedrotajiem, bet ar mums arī rēķinās tie, kas patiesībā nav tik draudzīgi pret mūsu tautu un valsti," uzsvēra Kalniņš.

Vaicāts, kādiem drošības izaicinājumiem Latvijas sabiedrībai ir jāgatavojas pārskatāmā nākotnē, komandieris atbildēja, ka drošības galvenie izaicinājumi Latvijas sabiedrībai ir būt noturīgiem tieši informatīvajā areālā, proti, mums ir jābūt analītiski spējīgiem izanalizēt un izsvērt, kur ir taisnība un kur nav taisnība.

"Mūsu galvenais ierocis ir pārliecība un stiprums kā garaspēks. Ja mūs sagraus no iekšienes, kā vienoti veselu nācijas spēku un sāksim šaubīties un savā starpā ķildoties, tad mēs jau bez kara būsim zaudētāji. Bez cilvēka un sirds dvēseliskās pārliecības un ticības nevar pastāvēt ne tauta, ne valsts," nobeigumā uzsvēra NBS komandieris.

Jau ziņots, ka Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – "Par Latviju". Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums. 11.augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.