Latgalē nepieciešams sniegt informāciju arī krievu valodā, pauž Kučinskis
Kādas ir iespējas ar nemilitāriem paņēmieniem destabilizēt Latvijas sabiedrību? Atbildi uz šo jautājumu meklējuši Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieki, kuri pirmdien, 20. jūnijā, ar saviem secinājumiem iepazīstinās plašāku sabiedrību.
Pētījums pirms dažām nedēļām piesaistīja uzmanību, jo tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā kopā ar jautājumu par Latgales kongresa simtgadi. Premjers Māris Kučinskis 900 sekundēm gan norādījis, ka secinājumi attiecībā uz noskaņojumu Latgalē esot pozitīvāki, nekā gaidīts. Turklāt nevarot teikt, ka Latgale būtu attālinājusies no pārējās Latvijas. Taču joprojām satraucoša ir situācija pierobežā, kur dominē Maskavas, nevis Rīgas informatīvā telpa. Tāpēc, viņaprāt, viens no galvenajiem valdības uzdevumiem ir cīnīties par visiem cilvēkiem, neatkarīgi no valodas, jo ir sajūta, ka par viņiem cīnās arī no citas puses.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Māris Kučinskis:
Cīņa par informatīvo telpu ir droši vien galvenais, jo ir viena daļa arī Latvijas iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu, kuriem acīmredzot ir nepieciešama informācija krievu valodā. Ja tās nebūs, tad viņi vienkārši aiziet pa vieglāko ceļu.
Pētījumu veikt pamudināja hibrīdkara draudi, tostarp plašsaziņas līdzekļu ietekme, un tas izmaksāja aptuveni 14 tūkstošus eiro.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
