Latvija ir līdere Eiropā neiecietībā pret bēgļiem, secināts pētījumā

Krievijā cilvēki iecietīgāki

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts kā Eiropas pētījumu centra partneri, Latvijas iedzīvotāju aptauju veica pagājušajā rudenī. Tas bija laiks, kad mūsu valsts medijos, sabiedrībā un politiskajās aprindās notika aktīvas diskusijas par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Starp pētījumā iekļautajām 22 Eiropas valstīm Latvijas iedzīvotāji neiecietības indeksā ir līderi – 65 punkti. Rezultāti liecina, ka par mums iecietīgāki ir cilvēki Krievijā – 50 punktu, Igaunijā – 41 punkts. Vistolerantākie ļaudis dzīvo Šveicē – 11, Norvēģijā – 7 un Zviedrijā – 4 punkti. Dažās valstīs, piemēram, Lietuvā rezultāti vēl nav apkopoti.

"Šī indikatora vērtības parāda to, cik lielā mērā sabiedrība ir polarizējusies. Cik lielā mērā uzskata, ka nav jāatļauj nevienam," satraucošos pētījuma rezultātus komentē viens no tā autoriem – LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārcis Trapencieris.

Cilvēku noskaņojums – sekas politiķu retorikai

Jāņem vēra, – katras valsts rezultātos ir summētas divas pētījuma sadaļas. Proti, neiecietība pret imigrantiem plus neiecietība pret seksuālajām minoritātēm. Atsevišķi skatot – Latvijā 56 procenti ir pret bēgļiem un 9 procenti noskaņoti negatīvi pret seksuālām minoritātēm. Eiropas Pētījumu centrā vienojušies, ka visās valstīs šie abi mērījumi jāskata kopsakarībā. Taču, arī skatot atsevišķi, neiecietībā pret bēgļiem Latvijā ir milzīga.

"Vienlaikus mēs skatījām arī medijus, kuros praktiski katru dienu tika šī situācija aprunāta – ko mums darīt un kā mums būt. Politiskās partijas izteica dažādus apgalvojumus – ko un kā vajadzētu darīt vai ko un kā un kāpēc nevajadzētu darīt. Tas arī savā ziņā ietekmēja pētījuma rezultātus un iedzīvotāju attieksmi," norāda pētnieks Trapencieris.

Pētījuma rezultāti ir atbalsojušies arī Tiesībsarga birojā. Juris Jansons uzskata, ka augstais neiecietības rādītājs ir sekas politiķu paustajai retorikai.

"Ja mēs Latvijas iedzīvotājiem jautātu, vai kāds ir bijis bēgļu nometnēs Grieķijā, Itālijā, Spānijā vai kādā citā valstī un personīgi iepazinies ar situāciju, atbilde, visticamāk, būtu noraidoša. Tātad politiskā retorika vai politiķu neveiksmīgā komunikācija ar sabiedrību ir tam rezultāts," uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Pētījumā laikā respondentiem bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Pārsvarā cilvēki neatbalstīja pabalstu piešķiršanu bēgļiem no valsts budžeta. Daudzi uzskatījuši par neiespējamu viņus integrēt. Netrūka arī tādu, kuri uzskatīja, ka patvēruma meklētājus nevajadzētu uzņemt vispār.

Video