Latvijā steigā jāremontē upju aizsargdambji, atzīst ministrs

Ministrs lēsa, ka Jēkabpilī, kur dambja rekonstrukcija nepieciešama visakūtāk, tā atjaunošanas darbus varētu sākt ap maiju.

Pēc politiķa vārdiem, pašlaik plūdu situācija nav ārkārtēja, bet nav patīkama. Lūgts vērtēt, vai pašvaldības ir gatavas reaģēt, ja situācija kļūtu ārkārtēja, Sprindžuks vērtēja, ka pašvaldības tam ir gatavas, jo tām ir regulāra plūdu pieredze.

Kā ziņots, lielākajā daļā Latvijas upju turpinās ūdenslīmeņa krišanās vai nelielas svārstības, bet Daugavā ūdens līmenis lēnām kāpj, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Uz Baltkrievijas un Latvijas robežas ūdens līmenis Daugavā pēdējās trīs nedēļās kāpis par vairāk nekā septiņiem metriem, taču tas ir metru zemāks par 2013. gada maksimumu. Pie Daugavpils ūdenslīmenis kopumā cēlies par sešiem metriem, pirmdienas rītā tas par 79 centimetriem atpaliek no 2013. gada palu maksimālās atzīmes.

Daugavā pie Vaikuļāniem un Jersikas ūdenslīmenis pirmdienas rītā ir attiecīgi 62 un 108 centimetrus zemāks nekā palos pirms desmit gadiem.

Daugavā pie Jēkabpils ūdenslīmenis trīs nedēļās paaugstinājies par nepilniem trim metriem, bet tas ir trīs metrus zemāks nekā šā gada 14. janvārī, kad ledus sastrēguma dēļ pilsētu skāra otrie lielākie plūdi novērojumu vēsturē.

Augšdaugavas un Līvānu novadā spēkā LVĢMC izsludinātais oranžās pakāpes brīdinājums par plašāku teritoriju applūšanu pie Daugavas un tās pieteku lejteču posmos.

Ūdenslīmeņa celšanās dēļ iespējama īpašumu un transporta infrastruktūras applūšana, var tikt traucēta elektroenerģijas un ūdens piegāde, telekomunikāciju sakari. Iespējams, būs nepieciešama evakuācija. Iedzīvotāji tiek aicināti neapmeklēt un nepārvietoties plūdu apdraudētajās teritorijās.

Šonedēļ vairs netiek prognozēti stipri nokrišņi un ūdenslīmeņa paaugstināšanās Daugavā mitēsies. Daugavas palienes būs applūdušas ilgstoši, prognozē hidrologi.