Latvijā top nebijusi multimediāla deju lielizrāde "Abas malas"

Simtiem dejotāju no dažādiem žanriem satiksies uz vienas skatuves, lai kopā izstāstītu stāstu par mums pašiem – par Latviju. Pirmizrāde būs novembra vidū, un pašlaik sparīgi norit mēģinājumi.

Ir 18. novembris. Meitene vārdā Madara, kurai tāpat kā Latvijai šajā dienā ir dzimšanas diena, nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Savā ceļojumā viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem, lai beigās saprastu brīvības vērtību. Caur vienas personas redzējumu izstāstīts 100 gadu sens stāsts par Latvijas cilvēkiem.

Juris Jonelis

režisors

Jā, mēs apskatāmies vēsturi, bet tā nav vēstures lekcija. Mēs domājam par mūsu pagātni, ņemot to vērtīgāko, ko mums nest līdzi nākotnē.Mums nav vajadzības iet lineārā vēstures attīstībā, kur mēs rakstām, kurš ir kurš posms. Vajadzētu būt tā, ka šeit tādai verbālai valodai nav vietas, bet mēs uztveram šo stāstu ar citām maņām.

"Man personīgi šis viss ir nozīmīgs, tas man saistās ar manā ģimenē piedzīvoto. 18. novembrī būtu bijusi arī manas vecmammas 100. dzimšanas diena," atklāj galvenās varones atveidotāja Alise Prudāne.

Izrādē "Abas malas" ir vairāki priekšnosacījumi, kas to ļauj saukt par Latvijā unikālu. Tajā piedalīsies vēl līdz šim nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – gandrīz 500 mākslinieku, kas pārstāv dažādus deju žanrus: baletu, laikmetīgo deju un tautas dejas. Katrs dejas žanrs izstāsta savu stāstu no Latvijas vēstures lappusēm.

"Laikmetīgā deja iesāk un pabeidz izrādi ar upi Daugavu. Mēs rādām Ulmaņlaikus, 80., 90. un arī 60. gadus. Dejai ir jābūt stāstošai. Skatītājam jānolasa it kā viņš lasītu grāmatu vai dzejoli. Dejai jābūt tādai šajā uzvedumā," norāda laikmetīgās dejas horeogrāfe Liene Grava.

Savukārt baleta horeogrāfs Raimonds Martinovs uzsver, ka baleta daļas viņam ir ļoti būtiskas, tāpēc arī tika lūgts komponistiem ielikt tādu kā atsauci uz baleta stundu, kurā dzirdamas klavieres, lai parādītu tieši baleta dzimšanu.

Dejas valodu papildinās ne tikai īpaši izrādei radīta mūzika, bet arī vērienīgas video projekcijas. Izrādes veidotāji lepojas, ka nekas tāds līdz šim Baltijā nav redzēts – visa arēnas centrālā telpa 2000 kvadrātmetru platībā būs noklāta ar projekcijām, kam būs vajadzīgi 27 projektori. Izmantojot projekcijas, tiks mainīti laikmeta foni, dažādas nianses vai vēsturiskie notikumi.

Māris Kalve

videoprojekciju autors

Mēs burtiski neilustrējam katru laiku, bet mēs to interpretējam savā valodā. Lielākais izaicinājums ir milzīgais apjoms. Salīdzinot, ja mums ir 4K rezolūcija, kas ir "Forum Cinemas" vislielākā zāle "Scape", tad mums četri šādi ekrāni ir attēls.

Izrāde būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas valsts simtgadē – tā būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī "Arēnā Rīga".