Latvija vēl nogaidīšanas režīmā pēc Trampa un Putina pusotru stundu garā zvana
Bažas par Donalda Trampa un Vladimira Putina telefonsarunas iznākumu atbalsojušās arī Latvijā. Tomēr Saeimas deputāti, kuru pārziņā ir ārlietas un drošības politika, ar secinājumiem vēl nesteidzas. Viņi norāda, ka uzmanīgi jāvēro Trampa turpmākā rīcība. Vienlaikus gan Saeimā nostiprinājusies pārliecība, ka mums straujāk jāturpina bruņoties.
"Šī diena var ieiet vēsturē kā tumša diena," brīdinājis Igaunijas Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mihelsons. Pēc Trampa un Putina telefonsarunas daudzi Ukrainas atbalstītāji gan ASV, gan Eiropā pauduši satraukumu par to, ka ASV jaunā administrācija nodevusi Ukrainas intereses un pieļāvusi Kremļa diplomātisko uzvaru.
ASV noraida, ka būtu "nodevusi" Ukrainu
Tagad uzmanīgi jāvēro Trampa nākamie soļi, saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV): "Jā, tas raisa bažas, bet Trampa paziņojumi, atceraties – ne pirmās prezidentūras laikā, ne tagad – ne vienmēr sakrīt ar pēc tam darbībām."
Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) pieļauj, ka izšķirošas var būt jau tuvākās dienas, jo piektdien sāksies Minhenes drošības konference: "Es zinu, cik nozīmīgas ir šīs tikšanās un cik daudz kas tiek izlemts tieši šīs konferences aizkulisēs, ne tieši uz skatuves, bet tieši aizkulisēs. Līdz ar to gaidīsim. Šī nedēļas nogale, es domāju, varētu būt diezgan nozīmīga šo visu notikumu sakarā."
Notikumu attīstība nostiprinājusi pārliecību, ka Latvijai un visai Eiropai jāpaātrina izdevumu palielināšana aizsardzībai.
"Parlamentam un valdībai kopumā ir jāstrādā pie aizsardzības finansējuma ļoti straujas palielināšanas. Nedomāju, ka mums ir šim mērķim kādi pieci, seši, septiņi gadi, kā izskan arī ekspertu vērtējumā. Nē, mums tas ir jādara daudz, daudz straujāk," norāda Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA).
"Ja tev kaimiņos Eiropā ir Krievijas Federācija, kas ir militārā ekonomikā iegājusi, kas 8% no iekšzemes kopprodukta jau tērē kara vajadzībām un turpina šos spēkus audzēt, tad ir absolūti aplami domāt, ka var dzīvot kā līdz šim – aizsardzībai tērēt vienu pusotru varbūt divus procentus. Ja tur tērē astoņus, mums arī būs jānonāk pie tā cipara "astoņi". Un mēs nevaram gaidīt to, ka tas viss varēs notikt vai nu uz kanādiešu, vai amerikāņu rēķina," saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretārs Edvards Smiltēns (AS).
Savukārt, reaģējot uz ASV jaunās administrācijas iebildumiem pret Ukrainas uzņemšanu NATO, Saeimā uzsver, ka no šī mērķa nedrīkst atteikties.
"Es ukraiņiem teiktu vienu: arī tajā laikā, kad mēs – Baltijas valstis un Latvija – pieteica savu dalību NATO, bija vairākas lielās NATO dalībvalstis, kuras uzskatīja, ka mums nav jābūt NATO. Bet mēs esam NATO un jau krietnu laiku. Līdz ar to es teiktu ukraiņiem: nenokārt degunus. Situācijas mainās, un ne tikai situācijas mainās, bet arī valstu prezidenti mainās un parlamenti," pauž Latkovskis.
Donalds Tramps pie varas būs vēl četrus gadus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
