Latvijai jauni pārtvērējdroni. Ukraiņi uzsver: mūsdienu karā jābūt gataviem pielāgoties

Pērnā gada incidents pie mums Latvijā un nesenais krievu dronu uzbrukums Polijai licis NATO dalībvalstīm, jo īpaši austrumu flangam, kas robežojas ar agresorvalsti Krieviju, meklēt veidus, kā stiprināt savu gaisa telpas aizsardzību. Šeit runa ir ne tikai par dārgām pretgaisa aizsardzības sistēmām un tā sauktajām mobilajām vienībām, bet arī bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstību.

"Mēs mācāmies pēc mūsu gadījumiem, nevis pēc nesenajiem Polijas gadījumiem. Tas nav uzsākts nesen, šis projekts ir vairākus mēnešus, šodien ir viena no tehnisko testu dienām, testējam, kādi ir mūsu sasniegumi, sniedzam atbalstu mūsu kompānijām. Sevišķi ar radaru tehnoloģijām, saslēgšanām, pie tā jāstrādā. Ir jāmeklē alternatīvas, jāmācās no Ukrainas un jāpielāgo mūsu apvidum," saka NBS autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs, majors Modris Kairišs.

Pārtvērējdronu funkcija ir identificēt, pārtvert un iznīcināt "Shahed" tipa iznīcinātājdronus. Pārtvērējdrons saņem informāciju no radariem un akustiskajām novērošanas ierīcēm, lai pēc tam spētu automātiskajā režīmā noteikt ienaidnieka dronu un to iznīcināt.

"Mēs dabūjam radaru datus no mūsu militāristiem, kur tad potenciālais mērķis ir. Mēs datus ievadām mūsu sistēmā, drons tos saprot, aizlido uz vietu, kur tie dati ir. Tālāk jau ar kameras vai pilota palīdzību tiek mērķis iznīcināts. Ņemot vērā draudus, kas mums nāk no visām malām, ne pa velti mēs esam uzsākuši tieši šāda veida dronu ražošanu. Mērķis ir integrēt kopā ar militārajiem radariem, jo pats drons par sevi ir bulta, bet, ja tu nezini, kur šaut, tad ir baigi grūti, tad mums vajag identificēt, kur tas mērķis nāk," skaidro uzņēmuma "Belss" biznesa attīstības vadītājs Edgars Gauručs.

Šobrīd norit dronu testēšana, bet visi iesaistītie sola – tas nav gadu, bet mēnešu jautājums, kad pārtvērējdroni tiks integrēti Latvijas bruņotajos spēkos. Ņemot vērā pēdējā laika krievu dronu aktivitāti NATO dalībvalstu gaisa telpā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka šāda tehnoloģija ir būtiska Latvijas gaisa telpas aizsardzībā. Taču arī šie pārtvērējdroni nebūs brīnumlīdzeklis.

"Nebūs brīnumu nūjiņas. Mēs nevaram aizzīmogot gaisa telpu, nebūs tā, ka 50 kilometru garumā uz katru kilometru būs nostādītas vienības, kas rotēs un gaidīs to vienu vienīgo vai dažus dronus, kas nāks. Gaisa telpu ir grūti pilnībā aizzīmogot. Šis nav brīnumlīdzeklis. Pretinieks mācās un pilnveido savas sistēmas un arī šīs sistēmas nevarēs apstāties pie viena risinājuma. Tie risinājumi būs vairākos līmeņos, sākot ar "IRIS-T", ko saņemsim nākamajā gadā, un beidzot arī ar šāda veida zemu lidojošu objektu spējai tos notriekt," teic Sprūds.

Aizsardzības ministrs arī pauda, ka ukraiņi, kuri katru dienu atvaira simtiem krievu dronu, ir mūsu tiešākie sabiedrotie cīņā ar agresoru un Latvijai ir daudz ko mācīties no Ukrainas, īpaši tehnoloģiju ziņā.

Ukrainas Bruņotie spēki pašu ukraiņu ražojuma pārtvērējdronus cīņā pret okupantu lidaparātiem izmanto jau vairāk nekā pusgadu. Šī tehnoloģija ir sevi pierādījuši arī kaujaslaukā. Šodien Latvijas dronu prezentācijā klāt bija arī Ukrainas speciālisti, kuri pauda, ka svarīgākais ir būt gataviem ātri mainīties, jo kara laukā tehnoloģijas noveco ļoti strauji.

"Latvija ir uz pareizā ceļa. Mēs strādājam ar jūsu karavīriem, un es redzu, ka viņos ir izpratne, viņi saprot, ka ir jārīkojas ātri. Patiesība ir tāda, ka situācija, tehnoloģijas reālā kaujaslaukā mainās ļoti ātri. Lielākais izaicinājums, kas būs Latvijai – mācēt ātri mainīties, pielāgoties," uzsver Ukrainas dronu asociācijas, "Tech Force UA" pārstāvis Vadims Juniks.

Viņš turpina: "Jā, mēs varam šodien nopirkt ļoti labus dronus. Ja sāksies karš – pirmo vilni ar tiem atsitīsim, bet, kā mēs redzam, krievi maina taktiku ļoti ātri un otro reizi uzbrūk pavisam citādi. Kad mums ir tik liels ienaidnieks, mēs viņu varam apturēt tikai kopā un to ir ļoti svarīgi saprast – Ukraina viena to nevar izdarīt, Latvija viena arī to nevarēs izdarīt. Tikai kopā attīstot savas tehnoloģijas un spējas, militāro pieredzi, tikai tad spēsim stāties pretī mūsu kopīgam ienaidniekam."

Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis informējis, ka septembrī Krievijas karaspēks uz Ukrainu palaidis gandrīz 7000 bezpilota lidaparātu – galvenokārt "Shahed" tipa iznīcinātājdronus, kas liecina, ka agresorvalsts ir būtiski palielinājusi to ražošanas apmērus.