Latvijas enerģētiskās neatkarības vairošanai apsver iespēju enerģiju ražot no atkritumiem
Turpinās meklējumi, kā vairot Latvijas enerģētisko neatkarību. Viens no potenciālajiem risinājumiem – enerģijas ražošanai izmantot atkritumus.
"Uzsēdināti uz Krievijas gāzes adatas" – metafora, kas gadu gadiem lietota, raksturojot enerģētikas nozari Latvijā. Šo resursu izmanto gan elektro, gan siltumenerģijas ražošanā, bet kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā atteikšanās no krievu gāzes ir viens no tematiem, kas politiskajā dienaskārtībā izvirzījies priekšplānā – gan zilo kurināmo sagādājot citur, gan domājot par alternatīviem enerģijas avotiem. Valdības līmenī izveidotas atbalsta programmas – ēku siltināšanai, saules paneļu uzstādīšanai un apkures katlu nomaiņai.
Vienlaikus TV3 Ziņās jau stāstīts par, piemēram, potenciālu kūdras izmantošanu par piejaukumu šķeldai. Šonedēļ biedrības "Cleantech Latvia" rīkotā diskusijā iezīmējās vēl viens variants – enerģijas iegūšanā izmantot atkritumus. Tas jau notiek citās valstīs, piemēram, tepat Lietuvā uzņēmums "Gren" ražo siltumenerģiju koģenerācijas režīmā no sadzīves atkritumiem un biomasas. Līdzīgs projekts sākts Jelgavā.
"Lai maksimāli izmantotu šo resursu, kas šobrīd tiek noglabāts poligonā. Tas kopumā dod pozitīvu ietekmi uz vidi. Mums, protams, nepieciešamas investīcijas, lai nodrošinātu kontrolētu degšanu, attīrītu dūmgāzes, lai kontrolētu katru momentu izmešus."
"Klausītājiem tagad nebūtu jādomā, ka vecos zābakus vajadzētu sākt dedzināt krāsnī. Tā ir tehnoloģija ar noteiktu temperatūru, tiek dedzināts kontrolēti. Karst smiltis, kurās sadeg viss, un ārā patiešām nāk tiešām nevis smaka, bet smarža."
Pastāv iespējas izveidot līdzīgus projektus arī citur, piemēram, galvaspilsētā.
Līdzāspastāvēšana ar lielu daudzumu atkritumu vienuviet pilsētās nav nekāds jaunums, tai skaitā Rīgā. Atceramies, ka tas pats tā sauktais Dreiliņkalns Purvciemā būtībā ir milzīga aprakta atkritumu kaudze.
Pieredze ar atkritumu izmantošanu enerģijas ieguvei ir Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kur stažējusies arhitekte Beatrise Šteina: "Šis atkritumu kalns tiek pārvērsts par slēpošanas kalnu. Šī ēka atrodas pilsētvidē, blakus dzīvojamām zonām. Šī ēka neizgaro nekādas smakas, jo, iebraucot atkritumu mašīnām iekšā, darbojas negatīvs gaiss. Tas nozīmē, ka visi šie aromāti tiek iesūkti ēkā iekšā."
"Ja mēs skatāmies uz tādu tematu, kas Eiropā ir ļoti augstu pacēlies, kā industriālā simbioze, tad pamatā visas mūsu izpētes liecina, ka viens no nozīmīgākajiem projektu viediem ir tieši izmantot neizmantojamos atkritumus, kurus neviens vairs nepārstrādās un kuri tik un tā tiek uzglabāti poligonos."
No valsts pārstāvju puses viedoklis diskusijā nebija nedz noraidošs, nedz uzreiz ļoti atbalstošs šādam risinājumam. Jautājums, kā tās iekļautos kopējā energosistēmā, ņemot vērā, ka, piemēram, Rīgas labajam krastam, kas ir tuvāk Getliņu poligonam, siltumu jau dod termoelektrocentrāles.
"Viņu pamatjoma ir nosegt bāzes slodzes elektrības ražošanai. Ja elektrību vajag, viņi tāpat ražos. Jautājums, vai mēs siltumu, ko viņi saražo, pūšam gaisā vai nu tomēr izmantojam kā atlikumsiltumu. Liekot klāt papildu jaudas, tam apakšā būtu jābūt skaidram aprēķinam, ko mēs izdarām kopējai sistēmai."
Diskusija noslēdzās bez kāda taustāma rezultāta. Industrija vēlētos, lai valsts ļautu šādus projektus īstenot atvieglotā procedūrā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
