Latvijas noziedzības seja: sevišķi smago noziegumu skaits samazinājies, sīko zādzību – pieaudzis

Policijai pagājušais gads nav bijis viegls, atzīst Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Taču kopumā situāciju viņš raksturo kā stabilu.

Pērn reģistrēti gandrīz 36 tūkstoši noziegumu, kas ir par nepilniem diviem tūkstošiem vairāk nekā 2022. gadā.

Ruks to daļēji skaidro ar kriminālatbildības ieviešanu dzērājšoferiem, kuru reibums pārsniedz 1,5 promiles.

Pagājušais bijis lūzuma gads cīņā pret vardarbību ģimenē. Pēc tam, kad visu Latviju šokēja valsts nespēja pasargāt sievieti, kuru Jēkabpils novadā noslepkavoja joprojām nenotvertais viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, arvien vairāk upuru vēršas policijā, un arī likumsargi pastiprinājuši cīņu pret varmākām.

"Es neteiktu, ka tas bija tāds stāsts par to, ka tā iepriekš nav bijusi prioritāte. Tas vienmēr satrauc cilvēkus un ir prioritāte. Bet kā lūzumu es to noteikti pateiktu gan," norāda policijas šefs.

Pēc Ruka teiktā, pastiprināta uzmanība pievērsta arī cīņai pret tiem, kuri attaisno vai slavina kara noziegumus un Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina režīmu.

"Es to uztveru ļoti nopietni. Mūsu kolēģi to uztver ļoti nopietni. Un mēs uzskatām, ka šie cilvēki, kas atbalsta šo te Krievijas agresiju, viņi būtībā arī ir mūsu iekšējais drauds – tieši mūsu cilvēku, mūsu valsts – nepārprotami. Un tāpēc tā pieeja vienmēr ir nopietna," uzsver Ruks.

Pērn pieaudzis krāpšanas gadījumu skaits. Pamatā uzdarbojas telefonkrāpnieki, kuru izdomai nav robežu.

"Pat Valsts prezidenta balss ar mākslīgo intelektu tika atdarināta, kur aicinājums bija ieguldīties kaut kādā platformā. Vienkārši to ir jāsaprot, ka bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā," vērš uzmanību Ruks.

Apmuļķojot iedzīvotājus, pērn izkrāpts ievērojams naudas daudzums – 8,5 miljoni eiro.