Uz saturu

Latvijas reģionus piemeklējis medikamentu deficīts

Medikamentu deficītam plešoties plašumā, ģimenes ārsti pieliek lielas pūles, lai pacientiem atrastu ne vien tās zāles, kas vislabāk palīdzēs katrā no diagnozēm, bet – tās, kuras vispār pieejamas aptieku plauktos. Panikai pamata gluži neesot, bet neērtības tas sagādā lielas. Turklāt Zāļu valsts aģentūra nekādus uzlabojumus ātrāk par pavasari nesola.

Ģimenes ārsts Reinis Siliņš Skultes doktorātā ierodas pēc pusdienas. Aprīlī apritēs 10 gadu, kopš viņš atvēris ārsta praksi šeit, un tā nu jau izaugusi līdz vairāk nekā 1700 pacientiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šodien diena būs gara – pacientus pieņems līdz vēlam vakaram. Un tā sākas ar zvanu vietējai aptiekai.

Šī ir vienīgā aptieka Skultē – pagastā ar nepilniem trim tūkstošiem iedzīvotāju. Sadarbība ar vienīgo ģimenes ārstu ir ļoti cieša. Vai nu pati aptieka atsūta īsziņu, vai ārsts piezvana un pārliecinās par zāļu pieejamību – tikai pēc tam izraksta tās pacientiem.

"Pirmās vēsmas izjutām vasarā, kad bija medikamentu grupas, kas pazuda, parādījās. Neuztvērām tā nopietnāk," saka ģimenes ārsts.

Krīze iestājās ap Ziemassvētku laiku, kad līdz ar dāvanām bērni pie eglītēm apmainījās arī ar vīrusiem. Katram simptomi citi – kādam augsta temperatūra, citam sauss klepus vai caureja. Ārsts secina, ka vienlaikus bez gripas plosās vēl prāvs pulciņš citu infekciju, kas kovida laikā gaidīt gaidījušas savu kārtu.

Pieprasījuma dēļ pirmās sāka pazust bērnu antibiotikas un bezrecepšu zāles: "Vienā brīdī pulmikorts pazuda, nodrils – spēcīgi deguna pilieni. Klepus sīrupi pazuduši. Bija pazudis nurofens. Reklamēts medikaments. Bet, ja bērns pieradis, ir grūtāk iedot citu. Lai gan ir citi medikamenti, ko ieteicām, kas aizvieto un var saņemt tādu pašu efektu. Lielākais trūkums, ka nākas lietot spēcīgāku terapiju, nekā tas būtu nepieciešams."

Medikamentus bērniem izgatavo arī no pieaugušo zālēm, tā nu sākušas pietrūkt arī šīs antibiotikas. Gadās, ka pacients ar savu recepti jau nonācis pie letes, bet tikai tur uzzina, ka zāļu vairs nav. Seko zvans ārstam un top e-recepte speciāli tiem medikamenti, kas vēl atrodami aptiekas plauktos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Lauku teritorijā ir lieli attālumi līdz aptiekai. Ja viņam pie manis jābrauc 15-20 kilometri, aptiekā 5-10 kilometri, nākamā tuvākā atkal ir 10-20 kilometri. Ne visi to var izbraukt. Parādās jautājums par adekvātu, laicīgu palīdzību un sekām," teic ģimenes ārsts.

"Trūkst desmit gabalu tabletes, "Ibumetīna nebija"… Bet pārējās zāles bija. (TV3: Un kā jūs izlīdzaties? Farmaceits iesaka alternatīvu vai ģimenes ārsts?) "Ibumax" paņemu, un viss," teic Skultes pagasta iedzīvotāja Olga.

Zāļu valsts aģentūra problēmu zina, bet drīzu risinājumu nesola. Uz medikamentiem konkurē visas maksātspējīgās valstis Ziemeļu puslodē.

"Iztrūkums būs jūtams, kamēr nesamazināsies tik akūts pieprasījums un neatjaunosies piegādes lielākā apjomā. Prognozes – tas varētu notikt pavasarī, martā vai aprīlī. Es būtu pieticīgs uz optimistiskām prognozēm, bet drīzāk rēķinātos ar pavasara beigām. Ko darīt līdz tam? Bez šaubām, censties neslimot," saka Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Sergejs Akuličs.

Ja zāles tomēr nepieciešamas, vērts ieskatīties Zāļu valsts aģentūras mājaslapā un aiztaupīt sev lieku braucienu uz aptieku. Tur kartē pieejami visu aptieku kontakti, un farmaceits varēs pateikt, vai konkrētais medikaments ir krājumā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm