Latvijas tūļīgums "Rail Baltica" projektā var nozīmēt mazāku Eiropas līdzfinansējumu

Šie atvērumi žogā, kas norobežo "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzezlceļa stacijas būvlaukumu, iecerēti, lai ikviens garāmgājējs varētu ieskatīties, kā top gadsimta projekts. Tagad šeit priekšā pielikts konteiners, un neko redzēt nevar. Ideja burvīga, izpildījums – kā kur.

Tas simboliski ieskicē tās plašākās problēmas, ar kurām patlaban saskaras šī grandiozā iecere. Gan attiecībā uz to, kā to visu pārvaldīt nacionālā līmenī un starp Baltijas valstīm, gan attiecībā uz finansēm. Proti, par naudu vēl būs jāpacīnās Briselē, un jādomā radoši risinājumi, kā to visu nofinansēt. Tāpat attiecībā uz tehnisko izpildījumu joprojām nav garantijas, ka projekta ieviešanas pirmajā fāzē, kad vilcieni sāks kursēt, tie vienkārši nepaies garām Rīgai.

Satiksmes ministrija noslepenotus dokumentus par šīm trim lietām un attiecīgiem risinājumiem iesniedza saskaņošanai valdībā februārī. Tūliņ jau jūnijs, bet Ministru kabineta darba galdu tie tā arī nav ieraudzījuši.

Kaspars Briškens

satiksmes ministrs, "Progresīvie"

"Tas lielākais pārsteigums – atsevišķas ministrijas rada iespaidu, ka visu šo gadu garumā, kopš "Rail Baltica" projekts tiek realizēts, neviens neko nav zinājis. [Jaut.: Kuras ministrijas rada tādu iespaidu?] Lielāko daļu priekšlikumu un komentāru esam saņēmuši no Finanšu ministrijas. Tad, protams, varam uzdot pamatotu jautājumu: nu ko tad valdība ir pēdējos 10 gadus darījusi? Tai skaitā pēdējos četros piecos gados, kad sākusies tāda aktīvāka būvniecības bāze, piemēram, saistībā ar divām mūsu starptautiskajām stacijām, kuru izmaksas ir pieaugušas radikāli."

Ja iebildumi ir no Finanšu ministrijas, skaidrs, ka runa par naudu. Ņemot vērā, ka Briseles līdzfinansētā "Rail Baltica" projekta realizācijā ir ilga un aptver vairākus Eiropas Savienības daudzgadu budžetus, tiek strādāts pēc principa "būvējam un paļaujamies, ka Briseles nauda būs arī nākotnē". Vērienīgā sadārdzinājumā dēļ paralēli meklē arī alternatīvus risinājumus, piemēram, pārdalot naudu no citiem projektiem.

Kaspars Briškens

satiksmes ministrs, "Progresīvie"

"Tas, ko mēs no Satiksmes ministrijas nevaram nodrošināt, ir maģisks bankas konts, kurā ir pieejams viss projektam nepieciešamais finansējums. Skaidrs, ka tas ir ilgtermiņa darbs. Jāsignalizē arī Eiropas Savienībai, ka šis projekts mums ir svarīgs. Citādi mēs jau šobrīd saņemam pirmās indikācijas, ka Latvijas vilcināšanās ar šiem politiskajiem lēmumiem mums var maksāt ar zemāku finanšu piešķīrumu jau pat aktuālajā finanšu uzsaukumā, ka Latvija pretendē uz vairāku simtu miljonu finansējumu."

Arvils Ašeradens

finanšu ministrs, "Jaunā Vienotība"

"Zini, vai vārds muļļāšanās ir atbildīgi? Es domāju, ka mēs ne pārāk saimnieciski esam rīkojušies līdz šim, un, ņemot vēra to projekta mērogu, uzskatu, ka mums jātiek skaidrībā, kas ir kas un kādēļ viena vai otra, vai trešā lieta ir izdarīta."

Finanšu ministra ieskatā Satiksmes ministrija joprojām nav tikusi galā ar mājasdarbu. Agrāk uz "Rail Baltica" primāri raudzījās kā tādu Eiropas projektu, kur Latvija iesaistās ar 15% līdzfinansējumu, tagad skaidrs, ka daudz kur būs jātiek galā pašiem, un ne tikai primāri Satiksmes ministrijai, kā tas noticis līdz šim.

Arvils Ašeradens

finanšu ministrs, "Jaunā Vienotība"

"Kas ir izdarīts līdz šim un cik par to ir samaksāts. Cik mēs ko, kam esam parādā, un ar kādu mandātu kāds ir rīkojies? Neviens nav nācis uz valdību apstiprināt ne Rīgas centrālstaciju, ne lidostas staciju. Cik tad īsti šāds projekts izmaksās? Cik tas izmaksās? Jautājums ir, vai mēs nevaram to izdarīt lētāk. Tie ir milzīgi resursi, mēs runājam nevis par miljoniem, bet par miljardiem."

Sagaidāms, ka diskusijas turpināsies vēl tuvākajās dienās un kas skaidrāks varētu kļūt pēc valdošās koalīcijas sanāksmes pirmdien. Pēc izskatīšanas valdībā attiecīgos dokumentus plānots atslepenot.