Uz saturu

Latvijas un Polijas prezidenti: Mums jādara viss, lai atbalstītu Ukrainu

Ukraiņi cīnās arī par mums, par visu Rietumu pasauli. Un tas uzliek atbildību palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā cīņā – tā šodien, tiekoties Rīgā, teica Latvijas un Polijas prezidenti. Egils Levits un Andžejs Duda uzsvēra, ka jāstiprina NATO klātbūtne reģionā, lai apdraudējuma gadījumā spētu stāties agresoram pretī.

2023. gada 1. februārī 20:05

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltija un Polija lielā mērā veido Eiropas un NATO darba kārtību – tā šodien tikšanās laikā Rīgas pilī ar Polijas kolēģi Andžeju Dudu pauda Latvijas prezidents Egils Levits.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Polija un Latvija, es arī gribētu minēt klāt neesošos kolēģus no Igaunijas un Lietuvas – esam kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā lielā mērā virzījuši, veidojuši ES kopējo darba kārtību un NATO darba kārtību, jo mēs vislabāk saprotam, kurā pusē ir taisnība. Ukraiņi cīnās arī par mums, viņi cīnās par Latviju, Poliju, viņi cīnās par visu Rietumu pasauli. Un tas uzliek mums atbildību darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai šajā cīņā uzvarēt," pauž Latvijas prezidents Egils Levits.

Baltijas valstis un Polija jau no pirmās kara dienas ir bijušas aktīvākās Ukrainas atbalstītājas. Tieši caur Poliju Ukrainā nonāk lielākā daļa militārās un civilās palīdzības. Polija ir bijusi pirmais un galvenais kara bēgļu pieturas punkts. Polija Ukrainai nosūtījusi ievērojamu bruņojuma apjomu. Prezidents Duda akcentēja, ka Ukrainai ir jāsaņem tik daudz ieroču, lai varētu atvairīt Krievijas ofensīvu, kā arī atbrīvot okupētās teritorijas. Vaicāts par to, vai Polija piegādās Ukrainai savus iznīcinātājus – Duda uzsvēra, ka šeit nepieciešamas sarunas ar sabiedrotajiem.

"Mēs esam nosūtījuši Ukrainai vairāk nekā 240 tanku no Polijas, mēs nosūtījām vairāk nekā 100 bruņumašīnu, desmitus tūkstošu ieroču, lielu daudzumu munīcijas, rokas granātmetējus, mēs nosūtījām savas superhaubicas "Krab", un tagad mēs sūtīsim "Leopard" tankus. Polijas rīcībā ir apmēram 50 F-16, mēs gaidām F-35, par kuriem pirms dažiem gadiem parakstījām līgumus. Esam gatavi runāt ar sabiedrotajiem par to piegādēm Ukrainai. Mēs palīdzam Ukrainai, un vienlaikus rūpējamies par Polijas Republikas un NATO drošību," pauž Duda.

Levits un Duda atgādināja, ka Latviju un Poliju saista gadsimtiem sena kopīga vēsture, kuras gaitā abām tautām vairākas reizes nācies cīnīties pret Krievijas agresiju un okupāciju. Abi prezidenti uzsvēra, ka tagad abas valstis ir NATO sabiedrotās, tāpēc mums ir jādara viss, lai stiprinātu alianses spēku reģionā.

"Mēs skatāmies uz mūsu vēsturi, kura ir jāņem par piemēru. Mums ir jāstiprina mūsu drošība, lai mēs vienmēr varētu ne tikai aizstāvēties, bet mums ir jābūt tādiem, lai uzbrukums nenotiktu," teic Duda.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Polijas prezidents atbalstīja Latvijas prezidenta iniciatīvu veidot īpašu tribunālu, lai sauktu pie atbildības tos, kuri pastrādā kara noziegumus Ukrainā. Tāpat apspriests jautājums par nepieciešamību iesaldētos Krievijas aktīvus novirzīt Ukrainas atjaunošanai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm