"Laukos skola – tā ir sirds. Izraus sirdi, beigs viss pastāvēt." Izglītības iestādes visā Latvijā protestē pret mazo skolu slēgšanu

Tautas lūgšana šajā reizē ar cerību, ka mazās skolas netiks iznīcinātas, pirmdien plkst. 12.00 izskanēja viscaur Latvijai. Skolām jābūt visur, mazām vai lielām, laukos vai pilsētā, uzskata akcijas organizatori. Tādēļ himna dziedāta skolās no viena Baltijas jūras krasta, Rucavas, līdz pat otram valsts ziemeļu galā – Ainažos, no Baltinavas līdz Krāslavai, daudzās Sēlijas skolās, arī Zemgales un Kurzemes izglītības iestādēs.

Lutriņu pamatskola atrodas aptuveni 10 kilometrus no Saldus pilsēta centra. Šeit plecu pie pleca himnas dziedājumā vienojās kā pedagogi, tā skolēni, viņu vecāki, daudzi vietējie ciema iedzīvotāji.

"Es uzskatu, ka mums visām lauku skolām ir jāturas kopā, ir jāparāda, ka esam jebkurā nostūrī. Latvija sastāv no laukiem, ne tikai lielajām pilsētām, laukos ir dzīve, un laukos ir jāļauj dzīvot," pauž Lutriņu pamatskolas skolēna mamma Ilze.

"Laukiem ir jābūt, bērniem. Ja nebūs skolas, nekā jau mums vairs nav. Un arī bērniem mēs šādā veidā varam mācīt, ka ir jācīnās. Ja arī nekas neiznāk, tu vismaz vari teikt, ka cīnījies, bet man nesanāca. Bet nedarīt un pateikt, ka nekas nebūs! Tā nevar," norāda Lutriņu pamatskolas skolēna mamma Aiva.

Arī pašas Lutriņu skolas nākotne ir apdraudēta. Vēl pagājušonedēļ tās slēgšana bija Saldus novada domes dienaskārtībā, taču šobrīd šis lēmums vēl atlikts. Vietējie saka, – mēs apzināmies, ka skolā mācās vien 70 bērnu, pavisam tuvu Druvā – viena no labākajām lauku vidusskolām Latvijā, taču šajā apkaimē vēl nesen slēgtas divas citas mazās skolās. Tagad viņi palikuši gluži kā pēdējie mohikāņi.

"Šo skolu apmeklē visi kaimiņu pagasti, no Jaunlutriņiem, no Šķēdes un Lutriņu bērni, jo Jaunlutriņos skolu aizvēra ciet. Un lauku skolām ir jābūt," uzsver Lutriņu ciema iedzīvotāja Gita.

"Mazajām skolām būt, jo nereti mēs domājam par tādām lielām un globālām lietām, bet neaizdomājamies par laukiem, par tiem, kas šeit dzīvo, kas ir mūsu latviešu tauta," vērš uzmanību Lutriņu ciema iedzīvotāja Inga.

"Ja mēs paši neko nedarīsim, nekas arī nebūs. Un ne velti tagad parādās internetā, – slēgsim skolas ciet, būvēsim cietumus. Tad atliek tikai ņemt rokā dakšas un iet," teic bijušais Lutriņu pamatskolas skolotājs Alfrēds.

Ne tikai Lutriņu pamatskolas, bet arī citu mazo skolu nākotne vēl vairāk apdraudēta, jo Izglītības ministrija (IZM) no septembra vēlas mainīt skolotāju atalgojuma modeli, kurā galvenais priekšnoteikums, lai saņemtu valsts finansējumu pedagogu algām, ir optimāls skolēnu skaits klasē. Ņemot vērā, ka daudzas mazās skolas šos kritērijus nespēj izpildīt, pašvaldībām ir smaga izšķiršanās – pedagogu algas šobrīd, kad budžetā jau tā lieli robi, līdzfinansēt no savas kabatas vai iestādi slēgt.

"Laukos skola – tā ir sirds. Izraus sirdi, beigs viss pastāvēt. Skolai ir jābūt tuvu. Un, ja šo skolu likvidē, tas ir tikai dažu gadu jautājums, kad vecāki meklēs citur darbavietas, citur dzīvesvietas," teic Lutriņu pamatskolas direktore Inga Vorobjova.

Tādēļ direktore uzskata, ka uz skolu skatīties vien caur ekseļa tabulu nav pareizi. Piemēram, šeit arī trešdaļa izglītojamo ir ar mācīšanās traucējumiem, tie ir bērni, kuri citās, lielajās skolās nespēja iejusties vai netika pieņemti.

"Jo šiem bērniem vajag mazu bariņu, īpašu pieeju un redzēt viņu visu laiku acu lokā, nedrīkst viņu pamest, viņš ir jāredz un jādzird. Jo lielāka klase, jo mazākas iespējas," norāda Lutriņu pamatskolas direktore.

Cik ilgi Lutriņos būs skola, šobrīd nav skaidrs. Taču šajā pagastā demogrāfijas tendences jau šobrīd nav iepriecinošas – pēdējos divos gadus šeit reģistrēti nedaudz virs 30 jaundzimušo.