Lauksaimniekiem izsniegtas 30 atļaujas limitētai migrējošo zosu šaušanai

Kā atzīmēja DAP, līdz šim saņemts viens pieteikums par zosu postījumiem, kas patlaban tiek izskatīts.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja, ka gājputnu aktivitāte laukos ir manāma, bet postījumi būs tad, kad sējumi tiks iesēti, un tie, visticamāk, ir sagaidāmi vasarā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols sacīja, ka ziemāju sējumiem gājputnu postījumi nav tik būtiski, jo putni noēd lapas, kas paspēs ataugt. Lielākie riski attiecināmi uz pavasara sējumiem, kas vēl nav paspējuši sadīgt, piemēram, pupām un zirņiem.

Ozols piebilda, ka potenciāli apdraudēti ir arī tie sējumi, kurus sēs šajā un turpmākajās nedēļās, jo putni tos var izēst no augsnes nesadīgušus.

Savukārt Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultants Andris Skudra pauda, ka zosis vietām vēl ir manāmas, bet, tā kā pupas vēl nav iesētas, ir cerība, ka šie putni, kas Latvijā parasti atrodas aptuveni trīs nedēļas, pirms dodas tālāk uz ziemeļiem, varētu aizlidot, nenodarot lielus postījumus.

Jau ziņots, ka DAP vērsušies lauksaimnieki, kuri savu sējumu pasargāšanai vēlas limitēti šaut migrējošās zosis.

Kā ik pavasari, iestājoties aktīvam putnu migrācijas laikam, tīrumos pulcējas migrējošo zosu bari, kas lidojuma starplaikos atpūšas un uzņem barības vielas turpmākajam ceļam. Viena no metodēm, kā pasargāt sējumus, piemēram, graudaugus un tauriņziežus, ir zosu limitēta šaušana. Lai to varētu veikt, ir jāsaņem DAP atļauja. Pieteikumus DAP izskata mēneša laikā. Lai termiņu īsinātu, lauksaimnieki ir aicināti iesniegt elektroniski parakstītus dokumentus.

DAP izsniedz limitētu skaitu atļauju zosu šaušanai ar medību ieročiem tikai aizbiedēšanas un kultūraugu pasargāšanas nolūkā. Līdz 15.maijam šādā veidā visā Latvijā atļauts nošaut ne vairāk kā 1000 zosu – 500 sējas zosis "anser fabalis" un 500 baltpieres zosis "anser albifrons".

Letālo atbaidīšanu var veikt tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies lauksaimniecības zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai. Atbaidīšanas laikā jāievēro visi nosacījumi un medības reglamentējošie normatīvie akti, kā arī ir aizliegts lietot gludstobra munīciju, kas satur svinu, un atrasties ar svinu saturošu gludstobra munīciju darbības veikšanas vietā. Ja zosis paceļas spārnos, to ieguve un atbaidīšana jāpārtrauc.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir sarežģīts process, kas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Lauksaimniecības zemēs migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

Sugu un biotopu aizsardzības likums un Medību likums, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību, aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālajā izpratnē. Ja tomēr nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo sugu populācijām, ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz putnu ieguvi un traucēšanu noteiktos gadījumos, piemēram, augkopībai nodarīto zaudējumu mazināšanas nolūkā.