Lauksaimniekiem pieejams savdabīgs pakalpojums – "īpašo uzdevumu" aitu ganāmpulks

Mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis sauc Galaveja šķirnes gotiņas. Šie ir Skotijai raksturīgi liellopi, kas salīdzinājumā ar Latvijas brūnaļām ir būtiski mazākas un arī ragu tām nav.

"Man patīk, ka viņām ragu nav, viņas mēdz pagrūst, un tad es pats jūtos drošāk, ka tomēr nav tie ragi," saka mobilā ganāmpulka koordinators.

Turpat blakus ir arī aptuveni 200 Romanovas šķirnes aitu, kas arī gatavojas izbraukuma ganībām. Jānis norāda, ka liellopi un aitas ir īpaši izvēlēti un radināti tam, lai šos lopus būtu ērti pārvadāt.

"Visu laiku cenšamies iet pie viņām un sarunāties un komunicēt, lai viņas zina, ka tā iešana nav pēdējā gaita, bet gan ceļš uz ganībām uz labākām platībām un pie labākas zāles," stāsta Jānis.

Mobilā ganāmpulka projekts piedzīvo jau otro sezonu, taču tikai šogad ganāmpulki ir tā pa īstam gatavi doties uz jebkuru pļavu Latvijā. Ganāmpulku virsuzdevums – uzturēt un saglabāt dabiskos zālājus. "Lopi un noganīšana ir viens no labākajiem instrumentiem," piebilst mobilā ganāmpulka koordinators.

Dabisko, daudzveidīgo pļavu platības Latvijā ir palikušas kritiski maz. Mūsdienās tikai nepilns procents valsts teritorijas ir klāta ar dabiski daudzveidīgām pļavām, aizvadītā gadsimta sākumā tādas pļavas klāja trešdaļu Latvijas.

"Dabisku pļavu no parastas pļavas atšķir tas, ka vienā kvadrātmetrā var būt milzīgs daudzums augu sugu, līdz pat 60 sugām, un tas ir vairāk nekā tropiskajā mežā," pauž LDF projekta "Graslife" pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Liellopi un aitas, ganoties dabīgās pļavās, iegūst gardu maltīti un ļoti labi rūpējas par to, lai pļavas daudzveidība saglabātos. Platību saimniekiem piesakoties Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka pakalpojumam, arī ir ieguvums, tiks ietaupīti pļaušanai paredzētie līdzekļi.