16. martā Latvija piemin Otrajā pasaules karā kritušos latviešu leģionārus. Tradicionālie atceres pasākumi ceturtdien pulcēja vairākus simtus cilvēku. Šogad leģionāru godināšana aizvadīta mierīgi.
Galvaspilsētā leģionāru piemiņas pasākumi sākās ar dievkalpojumu, pēc kura cilvēki no Svētā Jāņa baznīcas devās gājienā līdz Brīvības piemineklim.
Gājienu uzraudzīja kupls skaits likumsargu, taču iztika bez jebkādiem starpgadījumiem. Dalībnieku vidū bija kā pašmāju patrioti, tā viesi no kaimiņiem.
"Mans "fāters" karoja Latvijas leģiona rotā Kurzemes lielkaujās un tēva piemiņu es gribu sevī atgādināt," saka gājiena dalībnieks Andris.
"Šis ir svarīgs pasākums, un man ir arī senči, kas cīnījušies igauņu leģionāros, un, lai godinātu tos, kas krituši arī latviešu rindās, esam te gandrīz katru gadu," pauž Marti, gājiena dalībnieks no Igaunijas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pasākumu apmeklēja arī viens no dažiem vēl dzīvajiem latviešu leģionāriem, Edgars Vēveris: "Ļoti svinīgi, cilvēku daudz, visi apmierināti, smaidoši, tas kaut ko nozīmē latviešu tautai tagad, kad citiem ir slikti – kādas šausmas Ukrainā notiek, es tās visas viesuļugunis un šaušanas esmu redzējis. Nevēlu nevienam cilvēkam to pieredzēt."
Šogad klātesošo vidū arī daudz domu par Ukrainu.
"Labāk apturēt Krievijas agresiju zem Kijivas nekā Vecrīgā, Ukraina ir ES bruņuveste, un Eiropas liktenis ir ukraiņu rokās," teic Andrejs.
Vēlāk piemiņas pasākumi turpinājās Lestenes brāļu kapos, kas ir atdusas un atceres vieta tūkstošiem Latvijas leģionāru.
"Mans tēvs arī cīnījās Baltkrievijas frontē. 1944. gada 1. martā viņš savu galviņu tur nolika un tur arī apglabāts, bet, protams, tur ir līdzens lauks, nevis kāda leģionāru vieta," norāda Ivars Vītols.
Arī šeit uz ziedu nolikšanu pulcējās kupls skaits cilvēku un klātesošos uzrunāja arī amatpersonas. Savās runās viņi akcentēja ne tikai leģionāru vietu mūsu vēsturē, bet arī ukraiņu drosmi šodienas karalaukā, kas atgādina, ka ikvienai tautai jebkurā brīdī jābūt gatavai aizstāvēt savu zemi.
Lai kritušos cīnītājus godinātu arī ikdienā, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks nolēmis vērsties Rīgas vietvārdu un pilsētvides nosaukumu komisijā, lai kādu galvaspilsētas ielām vai skvēriem pārdēvētu par godu leģionāriem.
