Leģionāru tuvinieki meklē datus par saviem karā kritušajiem radiem
Martā, kad Latvijā atceras Otrā pasaules kara cīnītājus, Kara muzejs palīdz viņu radiniekiem atrast ziņas par saviem priekštečiem. Arī šogad muzeja rīkoto leģionāru informācijas dienu apmeklēja vairāki desmiti leģionāru pēcteču.
Ievas Šmites tēvs bija brīvās Latvijas armijas karavīrs, pēc izglītības inženieris. Vācu leģionā viņu iesauca 1944. gadā – pēdējā iesaukuma laikā pirms vācu atkāpšanās, bet par tēva turpmāko dzīvi Ievai ziņu ir maz.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pēc dienesta Nirnbergas tribunālā, kur tika tiesāti nacistu kara noziedznieki, Padomju Latvijā viņš neatgriezās, bet emigrēja uz Austrāliju, kur 1988. gadā mira. Latvijā palikusī ģimene par to uzzināja tikai Atmodas laikā. Tādēļ Ieva šodien atnāca uz Kara muzeja rīkoto leģionāru datu dienu, cerībā mazliet aizpildīt baltos plankumus tēva biogrāfijā. Šodien to palīdz darīt muzeja vēsturnieki.
Latvijas Kara muzejā glabājas "Daugavas vanagu" arhīvs ar datiem par 80 000 latviešu leģionāru. Tāpat vēsturnieki meklē datus Latvijas un ārvalstu arhīvos, kas pieejami tiešsaistē. Pilnas biogrāfijas tādējādi restaurēt nevar, bet informācijas ir pārsteidzoši daudz.
Leģionāru datu diena Kara muzejā notiek jau piekto gadu, un parasti to apmeklē aptuveni 50 leģionāru tuvinieki. Tomēr muzeja pārstāvji atgādina, ka ir gatavi cilvēkiem palīdzēt arī citās dienās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
