Levits rosina izveidot starptautisku solidaritātes iniciatīvu – Ukrainas platformu

"Uzskatu, ka Krimas platformai turpmāk būtu jākļūst par kodolu plašākai Ukrainas platformai. Apvienojot valstis, pilsonisko sabiedrību, it īpaši ukraiņu diasporas organizācijas, Ukrainas platforma varētu kļūt par efektīvu starptautiskās solidaritātes iniciatīvu, palīdzot atgūt Ukrainas teritoriālo vienotību un sniedzot visu nepieciešamo atbalstu, lai pēc kara atjaunotu Putina režīma agresijas nodarītos postījumus," norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis nav atzinušas un nekad neatzīs Ukrainas neatkarības un teritoriālās vienotības aizskārumu, kuru ar spēku pretēji starptautiskajām tiesībām veicis Putina režīms.

Kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienas veltītajā starptautiskajā konferencē "Nosargāt valsti. Toreiz un tagad: Baltijas valstu nacionālās pretošanās pieredze un Ukraina" informēja Levits, sarunās ar prezidentu Volodimiru Zelenski Valsts prezidents iepriekš rosinājis Ukrainas prezidentam izveidot starptautisku platformu, kuras dalībvalstis apņemtos pastāvīgi uzturēt Krimas okupācijas un aneksijas jautājumu starptautiskajā dienaskārtībā.

2021. gada augustā šī ideja tika īstenota, izveidojot starptautisko Krimas platformu, kas ir institucionāls ietvars nemitīgam atgādinājumam starptautiskajā dienaskārtībā par Krimas deokupācijas nepieciešamību. Krimas platformas pamatā ir Latvijas pieredze par starptautisko tiesību nozīmi un to izmantošanu valsts neatkarības atjaunošanā, ko tagad izmanto Ukraina. Šobrīd platformai jau ir pievienojušās vairāk nekā 40 valstu.

Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka starptautiskā konferencē šodien tika pārrunāta Latvijas tautas nacionālā pretošanās okupācijai, neatkarības de iure nosargāšana un neatkarības atjaunošana kontekstā ar Ukrainas cīņu pret Putina režīmu. Kā zināms, 17. marts no šā gada ir ierakstīts likumā kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena.

Levits norādīja, ka Latvijas tautas nacionālā pretošanās okupācijai, neatkarības de iure nosargāšana un neatkarības atjaunošana ir nozīmīga vēsturiska, politiska un juridiska liecība latviešu tautas valstsgribai.

Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijas cilvēki nebija pasīvi cietēji un upuri lielvaru totalitāro režīmu ietekmju sfēru dalīšanā, objekti lielās vēstures gaitā un ka Latvijas tauta pati veidoja savu vēsturi. "Nacionālā pretošanās kustība gan Latvijā, gan trimdā cauri okupācijas gadu desmitiem iznesa neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas ideju. Tas deva iespēju atjaunot Latvijas neatkarību un Satversmē noteikto demokrātisko valsts iekārtu," teica Levits.

"Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka Latviju nevar izcīnīt vienreiz un uz visiem laikiem. Pašiem sava brīva un neatkarīga Latvijas valsts tikmēr pastāv stipra un ilgtspējīga, kamēr katra paaudze ir gatava no jauna iestāties par valsti un to nosargāt. Putina režīma karš pret Ukrainu šajās nedēļās šo vienkāršo patiesību mums ļoti skaudri atgādina," konferences skatītājus uzrunāja Levits, norādot, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena valsts vēstures politikā ieraksta pienākumu atcerēties, godināt un atjaunot sabiedrības vēsturiskajā atmiņā mūsu nacionālās pretošanās kustības varoņus.