Lielās slimnīcas nespēj atgūt naudu no parādniekiem – valsts viņu priekšā ir teju bezspēcīga
Ar darbinieku vēl kaut kā var mēģināt cīnīties, taču parādu nemaksātāju priekšā gan slimnīcas atzīst, ka ir bezspēcīgas. Tā, piemēram, Austrumu slimnīcai, kas ir lielākā medicīnas iestāde valstī, pacienti šobrīd palikuši parādā teju piecus miljonus eiro.
Gadu gaitā uzkrātā pacientu parādu summa Austrumu slimnīcai kļuvusi par smagu nastu. Taču valstij joprojām nav mehānisma, kā to kompensēt. Slimnīca cer, ka jaunā veselības ministre ķersies klāt šīs problēmas risināšanai.
Pērn par saņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem Austrumu slimnīcā nesamaksāja vairāk nekā 10 000 cilvēku, atstājot 419 000 eiro lielus parādus. Taču kopš 2007. gada uzkrātā parāda summa jau veido 4,7 miljonus eiro.
"Mums tā ir pietiekami liela naudas summa, ko mēs labprāt izmaksātu algās vai iegādātos kādas jaunas medicīnas iekārtas," atzīst Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Vidēji viens pacients par stacionārā saņemto neatliekamo palīdzību parādā paliek 23 eiro. Nemaksā ne tikai bezpajumtnieki, bet arī studenti un pensionāri, taču īpaši pārsteidzoši, ka viena no lielākajām nemaksātāju grupām ir strādājošie.
Bieži vien cilvēki protestē un atsakās norēķināties, ja reiz slimnīcā nogādāti ar neatliekamās palīdzības brigādi. Vēl viena daļa parādnieku nu jau ir miruši, paliekot parādā vairāk nekā miljonu eiro. Slimnīcas vadība vēlas, lai Ministru kabineta līmenī tiktu paplašinātas tās pacientu grupas, par kurām maksā valsts.
"Ja mēs zinām, ka ir kāda ļoti izteikta grupa, no kuras nevar piedzīt šos parādus, skaidrs, ka slimnīca pati ar to nespēj tikt galā. Mēs, protams, varam piesaistīt komersantus, kas nodarbojas ar parādu piedziņu, bet tādā veidā izdodas atgūt tikai 25%, ir vajadzīgs valstisks risinājums," pauž Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Veselības ministrijā norāda, ka šobrīd no pacientu iemaksu veikšanas ir atbrīvotas 18 pacientu grupas, piemēram, grūtnieces, 1. grupas invalīdi un trūcīgās personas. Iespējams, šo loku varētu paplašināt.
"Mēs varam runāt, ka, ja pacients ir miris, pēc kaut kāda laika valsts varētu kompensēt, jo ir skaidrs, ka šeit vairs nav iespējams tos līdzekļus atgūt un nav arī samērīgi šos parādus uzlikt ģimenes locekļiem, jo pakalpojumu ir saņēmis konkrēts cilvēks. Bet par pārējām grupām, tad slimnīcai ir detalizēti jāparāda, kas tās ir par konkrētām nemaksātāju grupām. Un arī kādēļ šis maksājums nav veikts, vai tas ir finanšu līdzekļu trūkuma dēļ, vai tas ir tādēļ, ka cilvēks ir neapzinīgs," saka Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Situācija diži labāka nav arī otrā lielākajā medicīnas iestādē – Stradiņa slimnīcā, arī tur gada griezumā pacienti paliek parādā līdzīgu summu kā Austrumu slimnīcā. Pērn tie bija 416 000 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
