Lūdz izglītības ministri neslēgt ciet skolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu
Nākamo mēnešu laikā turpināsies asas diskusijas – vienu no būtiskākajām iecerētajām reformām izglītības nozarē, proti, par skolu tīkla izmaiņām. Par to vienprātības nav valdībā, un vienprātības nav arī starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un pašvaldībām. Pašvaldības aprēķinājušas, ka, ja izglītības ministrija ļoti skrupulozi pieies prasībai par minimālo skaitu, tad skolu skaits samazināsies pārāk dramatiski un daudzviet nāksies slēg ģimnāzijas pat valstspilsētās, par novadu centriem nemaz nerunājot.
Pašvaldību savienība radījusi kartogrāfisku modulēšanas sistēmu – cik skolas nāktos slēgt, ja īstenotu Izglītības ministrijas redzējumu par minimālo skaitu skolēnu. Ja pamatskolas līmenim 90, tad jāslēdz 85 skolas; ja jābūt 180 bērniem, jāslēdz 178 skolas. Rēķināts – pastāvēšanas kritērijiem neatbilstu arī 69 vidusskolas. Pašvaldības satrauc – vairākos novados nebūtu vispār nevienas valsts ģimnāzijas. No šā brīža 31 paliktu 14 ģimnāzijas. Iekams skolas reformēt, pašvaldības aicina ņemt vērā iedzīvotāju blīvumu, cik objektīvi katrā pašvaldībā vispār ir skolēnu uz vienu kvadrātkilometru.
"Varbūt, ja tur nesanāk tāds vai cits skaitlis, tad varbūt ir jāpiemaksā, lai pierobežā šī skola tomēr būtu, paliktu, lai cilvēki no turienes neaizietu. Nevar atļauties, ka teritorija atbrīvojas. Atstāt teritoriju bez skolām."
Ar skolu slēgšanu, pakāpju maiņu, izglītības ministrija cer pārējās skolās atrisināt skolotāju trūkumu. Proti, tur pāries strādāt pedagogi no reformētajām skolām. Valkas novada piemērs gan rāda – tas to negarantē.
"Mēs esam aizvēruši trīs lauku skolas. Palikusi viena. No trīs lauku skolu pedagogiem palikuši trīs pedagogi. Visi pārējie izvēlējās neturpināt, jo viņi nav gatavi strādāt ar 30 bērniem klasē, ļoti intensīvos apstākļos. Šis nav risinājumu veids."
Ja vēl vairāk slēgs mazās skolas, krietni lielāks palielināšoties ceļš līdz tuvākajai citai skolai, un tas negatīvi ietekmēšot bērnu pašsajūtu, spēju koncentrēties mācībām, – brīdina Madonas novada vadītājs no reālās pieredzes.
"Pusotra stunda ceļā ir realitāte. Tas transports neiet no viena ciema uz otru, bet caur daudzām sētām viensētām, pievedceļiem, tas ceļu tīkls ir milzīgs. Tas laiks, ko skolēni pavadīs autobusā, tiešām milzīgs. Vakarā viņi noguruši nokļūst mājās, nespēj pildīt mājas darbus. Ja trīs stundas esi ceļā, pa kādu ceļu tu brauc, ar kādu autobusu tu brauc."
Pašvaldības par risinājumu neuzskata arī internātus, kad bērnus darbadienas pavadītu šķirts no ģimenes.
"Tas noteikti neatbilst 21. gadsimtam, ja runājam par pamatskolas bērniem. Varbūt tas ir risinājums vidusskolas jauniešiem. Jāizvērtē vietu pieejamība, internētu pieejamība."
Pašvaldību bažas uzklausīja izglītības ministre, taču viņa bezkaislīgi turpina teikt – nav normāli, ja skolā bērnu skaits ir mazāks nekā skolotāji un tehniskie darbinieki kopā, mazskaitlīgas skolas nevar piesaistīt augsti kvalificētus pedagogus, nespēja nodrošināt skolotājiem pilnu slodzi nozīmē mazāku algu.
"Mums vēl nav vienotas izpratnes, ko nozīmē laba skola. Darbs grupā turpināsies. Mans uzstādījums – mēs katrā pašvaldībā individuāli izrunājam šo konkrēto plānu, lai nodrošinātu labāko iespējamo bērniem, lai viņi saņemtu kvalitatīvu izglītību. Nevienā mirklī neesmu teikusi, ka daudzas skolas jāaizslēdz. Jāsaprot, kurš posms dos pērniem kvalitatīvāko izglītību."
Izglītības un zinātnes ministrijas, pašvaldību pārstāvju un citu ekspertu darba grupai vienots kompromiss skolu tīkla reformēšanai jāpanāk līdz jūnijam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
