Mācība no kara Ukrainā: Latvijai nopietni jāattīsta krasta un ostu aizsardzības sistēmas

Runājot par karu Ukrainā, gana daudz zinām, par notiekošo sauszemes frontes līnijās, taču vienlīdz nozīmīgas cīņas notiek arī ūdeņos. Polencs uzsver, ka arī šīs cīņas ir svarīgas un vienas no brīvības cīņu sastāvdaļām.

"Ukrainas jūras spēku galvenais uzdevums ir liegt agresoram rīcības brīvību. Ja atceramies pirmo kara dienu ar Krievijas kara kuģi, kuram zinām, kur jāiet, tas ļoti labi parādīja, ka bija ļoti liela rīcības brīvība Krievijas spēkiem tajā laikā. Tagad tas ir mainījies," norāda komandieris.

Kas ir mainījies? Salīdzinoši reti, bet vienlaikus arvien biežāk dzirdam par jūras dronu izmantošanu Ukrainas pusē, arī spēcīgāku krasta aizsardzības sistēmu, kas okupantu rīcību ierobežo visai lielā akvatorijā. Tāpat iznīcināt Krievijas karakuģus un zemūdeni Melnajā jūrā palīdzējušas modernas taktikas, kurās Ukrainas jūras spēki sadarbojas ar citām struktūrvienībām, izmanto izlūkošanu un kinētiskās darbības.

"Jūrā – jūras droni, sauszemē – gaisa droni: bezpilota iekārtas sevi karadarbībā pierāda diezgan labi. Pretinieks tiek iedzīts dilemmā, un viņam liek domāt, ko lai ar to visu dara, jo ar jūras droniem cīnīties nav nemaz tik vienkārši," par dronu pienesumu kara gaitā teic Polencs.

Tiesa, nevar noliegt, ka arī Krievija mācās no karā gūtās pieredzes, proti, veido dažādus nožogojumus un aizsardzības līnijas, patrulē ar helikopteriem. Šī taktika, kā noprotams, palīdz, jo visus mērķus ūdeņos Ukrainai nav izdevies iznīcināt. Taču ukraiņu aizstāvji nesēž mierā, bet gan pielāgojas un arvien turpina mainīt taktikas.

Arī Latvija attīsta savu krasta un ostu aizsardzību

Intervijā Polencs uzsver, ka Latvija daudz mācās no Ukrainas un vērtē, kā pati rīkotos nepieciešamības gadījumā. "Jūras spēkos esam ieraudzījuši, ka ļoti nopietni jāattīsta krasta un ostu aizsardzības sistēmas, kas savā ziņā iekļauj arī dažādu dronu izmantošanu. Tāpat arī sadarbība ar sabiedrotajiem un sauszemes spēkiem."

Šajā sakarā liels solis sperts attiecībā pret pretkuģu raķešu iegādi, kas ir gan stratēģisks, gan ietekmīgs operacionāls solis. Tajā pašā laikā Polencs akcentē – nav jau tā, ka patlaban Latvijas Jūras spēki ir nepietiekami aprīkoti. Tie jebkādam apdraudējumam ir gatavojušies vairāk nekā 30 gadus, taču šobrīd notiek spēju pilnveidošana.

Pēc Jūras spēku komandiera domām, šajā saistībā galvenais uzsvars jāliek uz to, cik lielā mērā un ar kādiem resursiem pilnveidošanās notiek, nevis kādā laika nogrieznī. "Mums jābūt gataviem jebkurā laikā aizstāvēt savu valsti, un to mēs arī darīsim," uzsver Polencs, vienlaikus atzīstot, ka zināms – piemēram, pretkuģu raķešu iegāde varētu prasīt pāris gadu.

Uz jautājumu, vai līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā par maz esam domājuši par krasta un ostu aizsardzības stiprināšanu, Polencs norāda, – domāts ir, bet pietrūkusi nopietnāka sadarbība ar sabiedrotajiem. Tas gan ir mainījies. Proti, arī Baltijas jūras reģiona valstis, tostarp Somija, Zviedrija un Igaunija, raugās pretkuģu sistēmu iegādes virzienā, kas kopīgi ļautu pārvaldīt visu jūras teritoriju. Tāpat pērn Latvijā piestājuši 68 valstu kara kuģi, kas apliecina NATO klātbūtni Baltijas jūrā.

"Katrai reģiona valstij ir jāsniedz ieguldījums, lai mēs šo jūru kontrolētu. Baltijas jūra pilnīgi noteikti sanāk [NATO] iekšējā jūra, bet tas nenotiek automātiski," uzsver Polencs.