Mācību iestādēm ir bažas, vai izdosies atrast jaunus Eiropas valodu skolotājus

Ādažu vidusskola ir lielākā izglītības iestāde Latvijā. Te mācās vairāk nekā 2000 skolēnu, taču arī šeit neslēpj bažas, cik veiksmīgi notiks atteikšanās no krievu valodas apguves. Ne tāpēc, ka skola būtu pret šo reformu – skolai raizes, vai spēs atrast nepieciešamos valodu pedagogus.

"Mums jau pusotru gadu ir aktīvas vakances tieši otrās svešvalodas pedagogiem. Mēs ļoti gribētu franču valodas skolotāju vai spāņu valodas, bet skolotāji mums nepiesakās, un tas ir ļoti liels izaicinājums un ļoti lielas bažas," saka Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska.

Šobrīd ap 70% skolēnu kā otro svešvalodu Ādažos izvēlējušies tieši krievu valodu, un tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā būs jāatrod vismaz seši jauni svešvalodu pedagogi. Otra izvēle šobrīd ir vācu valoda, taču arī šo priekšmetu pedagogi nav viegli atrodami, savukārt divi esošie – jau šobrīd pilnībā noslogoti.

"Klāt vēl papildus paņemt, nē. Pēc tā visa likuma, mēs vairs nevaram paņemt klāt. Mums ir vajadzīgi vēl kolēģi. Un mēs ļoti priecātos, ja mums būtu kolēģi arī citām Eiropas valodām. Lai skolēniem piedāvātu arī izvēli lielāku, lai nav tikai šī vācu valoda," pauž Ādažu vidusskolas vācu valodas skolotāja Baiba Lauska.

Skolā arī atzīst – patiesībā papildspēki svešvalodu apguvē būs nepieciešami pat ātrāk nekā 2026. gadā. Šobrīd Saeima jau 2. lasījumā pieņēmusi grozījumus, kas vecākiem, vēršoties skolā, ļauj atteikties no krievu valodas apguves jau no nākamā mācību gada. Un tas nozīmē, ka jauni svešvalodu skolotāji būs nepieciešami jau septembrī.

"Ir ļoti daudz izglītojamo vecāku, kuri vēlas tomēr atteikties no krievu valodas un pāriet uz šo otro svešvalodu. Un pieprasījums otrajai svešvalodai ir diezgan liels. Un jā, no vecākiem ir tāds sava veida spiediens uz izglītības iestādes vadību, ko tad mēs darām, lai šos pedagogus piesaistītu," stāsta Ādažu vidusskolas direktore.

Skolu raizes saprotot arī Izglītības ministrija. Tās aplēses liecina, ka krievu valodu kā otro svešvalodu šobrīd apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Turklāt daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta neviena cita alternatīva. Ministre Anda Čakša (JV) norāda, ka plāno dažādus pasākumus, tai skaitā sadarbību ar Eiropas valstu vēstniecībām, lai jauni svešvalodu pedagogi skolās ienāktu pietiekamā skaitā.

"Tas ir sarežģīti, tā ir ļoti liela mēroga reforma, vienlaikus ejot kopā ar šo vienotās skolas modeli. Bet es domāju, tas ir ļoti svarīgs process, ņemot vērā, ka mēs esam Rietumu vērtību atbalstītāji, un brīdī, kad kaimiņos notiek karš, mēs nevaram atļauties šo ierasto praksi, ka tikai otrā svešvaloda ir krievu valoda," teic Čakša.

Vienlaikus ministrija arī noraida plaši izskanējušo apgalvojumu, ka šie grozījumi ierobežotu skolēnu tiesības saglabāt un attīstīt savu dzimto valodu, jo skolēni aizvien krievu valodu drīkstēs apgūt pulciņos.