Maija salnu postījumu apsekošana: daudzviet augļkoku un ogulāju raža teju pilnībā iznīcināta
Kocēnu pagasta zemnieku saimniecības "Dižoga" 13 hektāru plašajiem krūmmelleņu laukiem šobrīd būtu jābūt lekni zaļiem un ogu pilniem. Taču salnas maija sākumā, kad šeit termometrs dažbrīd rādījis pat -9 grādus, ogulājiem bijis pārāk smags izaicinājums.
Šodien situāciju saimniecībā apsekot bija ieradies Lauku konsultāciju centra speciālists. Postījumi – acīmredzami. No aukstuma cietuši vismaz 90% krūmu.
"Es apmēram jau redzu, ka te ir 95%-100% bojāts, te ir 100%, tur kaut kādas dažas ogas ir, tas ir 95%, bet es zinu, kāda ir pilnā raža, kad viss ir ar zaļām ogām. Tipiski krūmmellenēm tas ķekars ir kārtīga sauja, te ir dažas ogas, tātad pārējās ir nosalušas. Un tādiem dzinumiem būtu jābūt pilniem līdz apakšai."
Saimnieks Viktors Strāders stāsta, – glābt biznesu no salnas centušies, kā vien spēj. Stādījumi aprīkoti arī ar pretsalnas laistīšanas sistēmām, taču arī tās nav spējušas palīdzēt krūmmellenes no aukstuma glābt.
"Parasti Latvijā salna ir divas vai trīs stundas. Tad mums pietiek ūdens divām, trijām naktīm. Bet tagad bija sals, kas sākās deviņos, desmitos vakarā un ir līdz rītam. Tās ir padsmit stundas, un mums nepietiek fiziski ūdens, mēs pat vienu dienu nevarētu izvilkt. Mēs darījām visu, ko varam. Bet tāda ir daba. Un nekas šāds manā 20 gadu pieredzē nav bijis."
Saimniecībā norāda, vislielākā sāpe ir par pilnībā nosalušajiem jaunajiem dzinumiem. Lai tie ataugtu, ir nepieciešami vismaz divi gadi, un tas nozīmē, ka turpmākos divus gadus šie krūmi ogas neražos.
"Smaga situācija. Ir kredīti, visi projekti, esam gan dzesātavu būvējuši, gan tehniku pirkuši, tam visam nav uzreiz naudas, protams, esam ņēmuši kredītus. Tagad ir tā, ka diviem gadiem mums nav naudas, ar ko maksāt kredītus. Labi, ka man ir otrs darbs. Ja vajadzēs, pārdošu to biznesu," stāsta zemnieku saimniecības "Dižoga" saimnieks.
Lauku konsultāciju centrā secina, līdzīgi skaudra situācija šobrīd ir daudzos dārzos. Kopumā par salnu postījumiem saņemti 256 pieteikumi par vairāk nekā 2300 hektāriem. Apsekojot laukus dažādās Latvijas vietās, aina gandrīz visur vienāda.
"Viss ir slikti. Te ir tas stāsts, ka viss ir slikti. Vistrakāk krūmmellenes, smiltsērkšķi kapsētu lauki ir, cidonijām ir nosaluši ziedi un tur vismaz ir augi veseli, ābeles, bumbieres tas pats – nebūs raža, bet vismaz koki nav cietuši. Plūmes, ķirši, tur ir arī ļoti daudz dzinumu cietuši," atzīst LLKC Cēsu biroja augkopības konsultants.
Speciālisti secina, tas nozīmē, ka šogad tirgū būs krietni mazāk Latvijā audzētu ogu un augļu. Un tas ietekmēs arī to cenu – tā arī sezonas laikā, visticamāk, būs būtiski augstāka.
Salnu un sausuma nodarītos postījumus valdība šodien atzinusi par valsts mēroga dabas katastrofu.
Pēdējo mēnešu norises dabā ir radījušas nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, tostarp graudkopībai un mežsaimniecībai. Zemkopības ministrs šodien norādīja, dabas katastrofas statuss tagad ļaus vairāk atbalstīt krīzē cietušo nozari. Ministrija valsts iestādēm uzdos nevērsties pret lauksaimniekiem, kuri dabas stihiju dēļ nespēj izpildīt visas prasības, tostarp tās, kas saistītas ar finansējuma apguvi.
Tāpat lauksaimniekiem plānots finansiāls atbalsts. Par tā apmēru gan šobrīd Zemkopības ministrs nerunā, jo vispirms esot līdz galam jāapzina postījumu mērogs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
