Miega speciālisti ceļ trauksmi – pārāk agri rīti skolēniem pasliktina koncentrēšanos. Tiesībsardze mudina rīkoties

Pamatskolā stundām vajadzētu sākties ne agrāk kā plkst. 8.30, savukārt vidusskolā ne agrāk kā plkst. 9.00 no rīta. Pilnvērtīgs miegs būtiski uzlabo bērna fizisko stāvokli, uzmanību un emocionālo līmeni. Tomēr Latvijā joprojām daudzās skolās stundas sākas vēl pirms plkst. 8.00 rītā.

"Mazinās depresija, mazinās agresija, mazinās paškaitējumi, mazinās trauksme, uzlabojas sekmes, mazinās kavējumi, uzlabojas fiziskā veselība, uzlabojas skolas apmeklējums, uzlabojas sekmes, uzlabojas nākotnes iespējas. Tātad no jauniešu skatpunkta – ja mūsu mērķis ir veselīgs, apmierināts ar dzīvi, spējīgs produktīvs jaunietis, ir tikai un vienīgi – skatāmies tikai uz to risinājumu, ka skolām ir jāsākas atbilstoši jauniešiem," norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) miega speciāliste Marta Celmiņa.

Bērnu slimnīcas speciāliste uzsver – pašreizējais skolas sākuma laiks vairāk pielāgots pieaugušo vajadzībām, nevis bērnu fizioloģijai. Jauniešiem smadzenes bioloģiski liek iet gulēt vēlāk, un tas nav telefona jautājums, bet to nosaka hormoni. Pētījumos redzams, ka vecāko klašu skolēni Latvijā vidēji guļ par 30-40 minūtēm mazāk, nekā vajadzētu.

"Visos, visos pētījumos, kur šis skolas laiks ir piemērots jauniešu uzbūvei, ir noteikts, ka tam ir tikai un vienīgi pozitīva ietekme uz jauniešu veselību, gan fizisko, gan mentālo," skaidro miega speciāliste.

Jau pērn Tiesībsarga birojs aicināja noteikt, lai mācību stundas nesāktos pirms plkst. 8.00, tomēr jaunākā Izglītības ministrijas aptauja rāda – lielākajā daļā Latvijas skolu stundas sākas agri, un tikai daļa – pēc plkst. 8.30. Vairākās skolās mācības joprojām sākas pat pirms astoņiem, bet tā sauktās "nultās stundas" joprojām notiek gandrīz katrā otrajā skolā. Un, lai arī skolas tika aicinātas pārskatīt šos laikus, absolūtais vairākums skolu direktoru atzina – neko mainīt pagaidām neplāno.

"Mācību stundu sākums un beigas ir ļoti cieši saistītas ar visas pašvaldības, visu dienas aktivitāšu kopumu, kas ir jaunietim, sākot jau pirmo stundu, beidzot ar kori, pulciņu ar profesionālo ievirzi, tehnisko jaunradi un tā tālāk. Līdz ar to tās lielākās grupas, kurām ir un būs jāpārkārto savas darbības, ir vispārējā izglītība pats par sevi, viss, kas ir saistīts ar pagarināto dienas grupu, ar interešu izglītību, tad profesionālā ievirze, tad, protams, pašvaldības loģistika, transports, vietējais transports vai arī sabiedriskais transports, to kustību saraksti un tā tālāk," pauž Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.

Neraugoties uz mediķu brīdinājumiem un pētījumiem par pārāk agru stundu sākumu un tā sekām, Izglītības ministrija šobrīd neplāno noteikt normatīvu, kas fiksētu, cikos skolās jāsākas stundām. Tā vietā plānots skolām izsūtīt vadlīnijas par mācību sākuma laika plānošanu, atstājot lēmumu skolu ziņā.

Tikmēr tiesībsardze Karina Palkova uzsver – līdz ar to, ka jaunākie dati rāda, ka situācija nav mainījusies, tāpēc nepieciešams skaidrs regulējums, kas precīzi nosaka, no cikiem drīkst sākties mācību diena.

"Es šeit gan esmu stingra. Manuprāt, nekādas rekomendācijas nevar glābt situāciju, jo gada laikā gan Izglītības ministrija, gan citas organizācijas varēja izrunāt ar skolām, un, ja skolām būtu tā griba mainīt esošo kartību, nekas netika mainīts," teic Palkova.

Viņa turpina: "Ja mums Latvijā ir pašvaldības, kas spēj nodrošināt izglītību bērna labākajās interesēs, tad nu kāpēc citas pašvaldības, skolas nespēj to izdarīt, man tiešām nav skaidrs. Mums ir stingri jāuzrauga tās pašvaldības, skolas, kas, man jāsaka, stingri apdraud bērna psihoemocionālo veselību."

Tiesībsardze akcentē, ka darbs pie stingrāka regulējuma turpināsies, aicinot ministrijas rīkoties un noteikt skaidrus noteikumus. Viņasprāt, varētu ieviest pagaidu regulējumu, lai skolas jau tagad būtu pārliecinātas, ka pārmaiņas notiks, un varētu laikus sākt pielāgot procesu.

Arī Izglītības ministrija norāda – vēlāk sākt mācības nav nepārvarams šķērslis, taču tam nepieciešams laiks, lai pārplānotu visu iesaistīto pušu darbu.