Turpinoties karam, katru mēnesi Rīgā ierodas aptuveni 600 Ukrainas bēgļu, kuri meklē sev un bērniem drošu patvērumu. Līdz šim viņus galvaspilsētā izmitināja dažādos hosteļos, taču nu pašvaldība izremontējusi un pielāgojusi kādu daudzdzīvokļu ēku Purvciemā, kurā vienlaikus varēs sākotnēji izmitināt teju 100 ukraiņu.
Drēbju skapis, galdiņš, krēsli, divstāvu gulta un, kas nav mazsvarīgi, mierīgs skats aiz loga. Lūk, šādās istabiņās drīz ievāksies tie ukraiņi, kuri nupat ieradušies Latvijā un kuriem nu jānostājas uz savām kājām.
Šorīt telpas Ūnijas ielā vēl ir tukšas, bet vakarā istabiņās jau būs iekārtojušies ukraiņi. Daudzdzīvokļu ēkas otrais un trešais stāvs ir labiekārtots tā, lai to var salīdzinoši ērti apdzīvot 90 cilvēku.
Pēteris Grūbe
Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs
"Koncentrējušies esam uz dzīvojamām istabām, tur viss ir renovēts – mainīti logi, durvis, sakārtota santehnika, lai var uzreiz dzīvot un nebūtu problēmu. Protams, esam arī aprīkojuši visas virtuves, ir veļas mašīnas, žāvētāji, katli, pannas, šķīvji krūzītes, viss, kas cilvēkam nepieciešams pirmajā brīdī, kad viņš ir tikko atbraucis."
Grūbe atzīst, ka varētu arī gadīties, ka vienuviet istabā būs jāmitinās svešiniekiem. "Skatīsimies. Ja tie ir divi jauni puiši, tad labi. Pretējos dzimumus mēs kopā neliksim," pastāstīja Grūbe.
Dienu no dienas Rīgā ierodas ap 50 ukraiņu. Tomēr ne visiem vajadzīga izmitināšana. Jumtu virs galvas mēnesī lūdz aptuveni 600 cilvēku. Līdz šim pašvaldība izmantoja ārpakalpojumu, ukraiņus izmitinot hosteļos.
Vilnis Ķirsis
Rīgas mērs, "Jaunā Vienotība"
"Šī bija pieejama ēka. Bija loģiski, ka mēs izmantojam šīs te telpas, pārbūvējam un pielāgojam bēgļu izmitināšanai. Protams, ka tas nenosedz mums visu pieprasījumu, bet, ja iepriekš mēs bijām pilnībā atkarīgi no ārpakalpojuma, tad šobrīd mums ir sava veida stratēģiskā rezerve."
Šajās telpās Ukrainas bēgļi bez maksas varēs dzīvot četrus mēnešus, kamēr paši meklē sev jaunu dzīvesvietu un atrod darbu.
Grūbe atzina, ka ne visi izmanto iespēju mitināties pašvaldības nodrošinātajās telpās 120 dienas. Lielākoties atbraucēji mēģina tikt uz savām kājām daudz ātrāk – 40 līdz 50 dienu laikā. "Kā kurš, protams, bet ukraiņi ir tā tauta, kas ļoti cenšas ātri un veikli iekārtoties paši," atzīmēja Grūbe.
Ēkas koplietošanas telpas ir aprīkotas ar videonovērošanas kamerām, un uz vietas visu laiku būs arī centra darbinieks.
Trīsstāvu ēka, kur iekārtotas telpas ukraiņu bēgļiem, izvietotas privātmāju rajonā, zaļā vietā. Pie ēkas ir garš iebraucamais ceļš. Pašiem sava teritorija. "Es tiešām to gribētu nosaukt par tādu miera ostu, kur Ukrainas iedzīvotājiem atgūt mieru un sagatavoties nākamajiem dzīves izaicinājumiem," sacīja Grūbe.
Telpu pielāgošana izmaksājusi nepilnus 400 tūkstošus eiro, to finansējusi gan pašvaldība, gan valsts.
