Naudas pietiek tikai līdz gada beigām: Rīgas atbalsta centra Ukrainas kara bēgļiem nākotne neskaidra

Statistikas dati par šī gada pirmo pusi rāda, ka dienā vidēji centrā pēc palīdzības vēršas 234 Ukrainas civiliedzīvotāji, portālam "tv3.lv" skaidro centra pārstāvji. Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, skaits ir zemāks, tomēr šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāja portrets ir transformējies, proti, ukraiņu bēgļi ir labāk apguvuši, kur var saņemt nepieciešamo palīdzību un atbalstu. Viņi ir labāk informēti par savām tiesībām un pienākumiem. Izvēle par labu palikšanai Latvijā ir izsvērtāka, konkrētāka.

"Kopumā var secināt, ka Ukrainas bēgļu situācija Latvijā ir kļuvusi strukturētāka. Tomēr valodas barjera joprojām ir nozīmīgs izaicinājums, lielākajai daļai sarunvalodas joprojām ir ukraiņu vai krievu valoda," norāda centrā.

Tajā gan uzsver, ka Ukrainas kara turpināšanās jebkurā brīdī var izraisīt jaunu bēgļu plūsmu. Arī šobrīd jūtamas cilvēku plūsmas izmaiņas atbilstoši notiekošajam Ukrainā.

PMLP darbu pārtrauc, citas organizācijas – paliks

Jūnija izskaņā PMLP centrā savu darbību pārtrauca, lēmumu pamatojot ar finanšu un personāla resursu optimizēšanu, kā arī norādot, ka turpmāk "Ukrainas civiliedzīvotāji pakalpojumu varēs saņemt ērtāk – jebkurā no četrām Rīgā esošajām nodaļām".

Kā "tv3.lv" skaidro atbalsta centra pārstāvji, visas aptaujātās organizācijas, kas palikušas un iesaistītas bēgļu atbalsta centrā Rīgā, ir apstiprinājušas, ka turpinās darbu tajā.

Centrā uzsver, ka bēgļu apkalpošanas koncentrēšana vienuviet Rīgas teritorijā ļauj maksimāli ātri un vienlaicīgi sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest kara skarto valsti. PMLP aiziešana no centra veicina jaunu problēmu un neskaidrību rašanos, kas paildzina palīdzības sniegšanas maksimālo laiku, tādejādi paildzinot arī pakalpojumu sniegšanas laiku pārējām iesaistītajām pusēm.

Kas attiecas uz centra darbībā ieguldāmajiem finanšu resursiem, Rīgas pašvaldība un valsts centrā iesaistītajām organizācijām sedz visas darbības izmaksas, ieskaitot telpu nomu, komunālos maksājumus, apsardzi, tīrīšanu un interneta pieslēgumu. Tiesa, šajās izmaksās neietilpst darbinieku algas.

Jānorāda, ka maijā, kad pirmoreiz izskanēja ziņas, ka PMLP plāno atbalsta centru pamest, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks nosūtīja vēstuli Iekšlietu ministrijai par iespējamu pārvaldes filiāles saglabāšanu. Centrā norāda – atbilde no ministrijas tā arī netika saņemta un PMLP filiāle attiecīgi tika slēgta.

Valsts līdzfinansējums pietiek līdz gada beigām. Ko tālāk?

Ar organizāciju gatavību strādāt gan gluži nepietiek. Centrā atklāj, ka finansējums Rīgas Ukraiņu atbalsta centram Pāles ielā ir apstiprināts līdz gada beigām.

Nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā noteikti būs diskusijas car centra tālāku darbību, apjomiem un aktivitātēm, taču tā pārstāvji ar valsts budžeta līdzfinansējumu vair nerēķinās. Tas gan uzreiz nenozīmē durvju slēgšanu – visdrīzāk centrs darbu turpinās, jo telpas ir pašvaldības. Taču, visticamāk, vēl vairāk samazināsies pieejamo aktivitāšu apjoms.

Jautājums par kopējo pašvaldībām pieejamo resursu apjomu nākamgad arī atkarīgs no Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru Kabineta ikgadējām sarunām.

Atbalsta centra vadītājs Pēteris Grūbe uzsver, ka ir būtiski saglabāt centra darbību, neskatoties uz apmeklētāju skaita samazināšanos. Tam ir vairāki iemesli, piemēram, agrāk daudzi Ukrainas bēgļi sākotnēji varēja meklēt pagaidu patvērumu pie radiniekiem vai draugiem, bet tagad sakarā ar kara notikumiem viņiem ir nepieciešams lielāks atbalsts, kuru meklē tieši centrā.

Tāpat "novērojams apmeklētāju pieaugums uzreiz pēc tādiem kara notikumiem kā Hersonas dambja sprādziens, Kijivas bērnu slimnīcas apšaude un ne mazāk svarīgi kara notikumi, kuros ir liels skaits cietušo vai bojāgājušo. Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma nav prognozējama un kara apstākļi, okupantu jaunu teritoriju ieņemšana veicina jaunu bēgļu plūsmu, starp kuriem ir arī tādi, kuri Latvijā ieceļo pirmo reizi. Karš nav beidzies!"

Centrā vairākkārt akcentē, ka tā plašais pakalpojumu klāsts vienuviet ir nenovērtējams Ukrainas bēgļiem, kuriem "jāizprot dzīves sarežģītības jaunā valstī. Centralizējot šos resursus, iespējams nodrošināt, ka bēgļi var piekļūt nepieciešamajam atbalstam vienā ērtā vietā, turklāt daudzi no pasākumiem tiek nodrošināti kopā ar Latvijas pilsoņiem, kuriem šādi integrācijas pasākumi ir psiholoģiski nepieciešami – tiek izprasti Ukraiņi, to sāpes, iemesli, kāpēc viņi lūdz pēc palīdzības, un vienlaicīgi apgāztas propagandas teorijas, satiekot kara cietušos viens pret viens pie mums centrā."

Kā arī atbalsta centrs kalpo kā kopienas vieta, kur bēgļi var sazināties viens ar otru, dalīties pieredzē un sniegt savstarpēju atbalstu.

Kādu palīdzību centrā meklē?

Līdz ar PMLP aiziešanu centrā atbalstu var saņemt:

• izmitināšanas pakalpojumu pirmreizēji reģistrētiem Ukrainas civiliedzīvotājiem;
• reģistrāciju Rīgas pašvaldības teritorijā;
• dzīvesvietas deklarēšanu;
• sociālā dienesta pakalpojumus;
• Rīgas satiksmes pakalpojumus;
• Sarkanā Krusta pārtikas izdales pakalpojumu;
• NVO sniegtās, kā arī centra organizētās sociālās integrācijas veicinošās apmācības un humāno palīdzību (pārtikas pakas/higiēnas līdzekļi utt.).

Savukārt jautājumi, ar kādiem Ukrainas iedzīvotāji vēršas Rīgas atbalsta centrā, pamatā iedalāmi astoņās lielākās kategorijās.

Izmitināšanas jautājumi: Izmitināšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, ar ko saskaras Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ieraduši Latvijā. Daudzi bēgļi saskaras ar grūtībām atrast ilgtermiņa mājokli, kas atbilst viņu vajadzībām un budžetam. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt izmitināšanu ierašanās brīdī, lai cilvēkiem būtu laiks sakārtot formalitātes un sameklēt nākotnes mitekli. Rīgas pašvaldība nodrošina pagaidu izmitināšanu viesnīcās, kā arī drīzumā tiks atklāts Ukrainas civiliedzīvotāju īslaicīgās izmitināšanas centrs Ūnijas ielā, kas nodrošinās īslaicīgu uzturēšanos (līdz 60 dienām) līdz 96 Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Izglītības jautājumi: Ukrainas bēgļu ģimenes Latvijā saskaras ar sarežģītu dilemmu izglītības jautājumā. No vienas puses, liela daļa bērnu turpina mācīties attālināti Ukrainas skolās. No otras puses Izglītības un zinātnes ministrija pieņēmusi lēmumu virzīt izskatīšanai obligātu pamatizglītību Ukrainas bērniem, kas atrodas Latvijā. Tas nozīmē, ka bērniem jāapmeklē Latvijas skolas, kas varētu būtiski palielināt viņu mācību slodzi. Šī situācija rada bažas vecākiem, jo pastāv risks, ka bērniem būs jāapgūst divi mācību materiāli vienlaikus, radot pārslodzi un apgrūtinot mācību procesu.

Vecākiem aktuālas izglītības iespējas gan pēc pamatskolas, gan vidusskolas beigšanas: profesionālās izglītības iegūšanas iespējas, augstskolas. Jautājumus, kas skar studiju maksu. Vidējās izglītības pielāgošanu Latvijas standartiem- Ukrainā vidējai izglītībai 11 klases, Latvijā 12 klases.

Interese par interešu izglītību un atbalsta speciālistiem: Gan skolas, gan vasaras brīvlaikā vecāki vēlas iegūt informāciju par interešu izglītību iespējām bērniem – pulciņi, dejas, sporta nodarbības, vasaras nometnes, brīvā laika pavadīšanas iespējas. Aktuāla ir logopēda un psihologa pieejamība.

Darba iespējas bez latviešu valodas: Pateicoties Ukrainas atbalsta likumam, šobrīd likums pieļauj Ukraiņiem strādāt bez latviešu valodas zināšanām. Tomēr, satraucoties par darba iespējām nākotnē, daudziem Ukrainas civiliedzīvotājiem interesē, cik ilgi un vai vispār būs pieļaujams strādāt bez latviešu valodas zināšanām, jo ne visiem ir bijusi pietiekama iespēja apgūt valodu tādā līmenī, kas nepieciešams darba pienākumu pildīšanai. Tāpēc gan Ukrainas atbalsta centrā, gan daudzās citās vietās Latvijā, tiek piedāvāta iespēja apgūt latviešu valodu dažādos līmeņos.

Vēlēšanās apgūt jaunas prasmes: Ukrainas civiliedzīvotāji izrāda lielu interesi par valodas un integrācijas nodarbībām, kas palīdzētu viņiem apgūt valodu, uzlabot profesionālās prasmes un veiksmīgāk iekļauties Latvijas darba tirgū. Papildus integrācijas nodarbībām Ukrainas civiliedzīvotāji labprāt apmeklētu dažādus kompetenci paaugstinošus kursus un seminārus.

Medicīnas jautājumi: Ukrainas civiliedzīvotājiem bieži rodas jautājumi par dažādiem medicīnas jautājumiem, kas Latvijā var būt aktuāli, bet nebija aktuāli viņu dzimtenē. Piemēram, informācija par obligātu vakcināciju pret ērču encefalītu, kas Latvijā ir svarīgs profilakses pasākums, bet Ukrainā nav tik izplatīts. Daudzi medikamenti kas iegādājami Ukrainā brīvā piekļuvē, piemēram, Latvijā ir recepšu medikamenti. Kā atrast un pierakstīties pie ģimenes ārsta, u. tml.

Juridiskā palīdzība sarežģītos gadījumos: Ukrainas iedzīvotājiem, kuri saskaras ar sarežģītām juridiskām problēmām, piemēram, šķiršanās procesu, ir aktuāls jautājums par juridisko palīdzību. Daudzi juristi sadarbībā ar NVO piedāvā bezmaksas juridisko palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Centra uzdevums ir savest abas puses kopā.

Kā atrast atbalsta centru un citu noderīgu informāciju meklē, klikšķinot šeit.