Miljardi aizsardzībai ir, bet vai pietiks cilvēku, kas tos pārvērš militārajās spējās?
Baltijas valstīm ciešāk jāsadarbojas savu aizsardzības industriju attīstībā, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš darbaroku pieejamībai konkrētajā nozarē. Krīzes gadījumā tā var būt kritiski izšķiroša. Šāds vēstījums ceturtdien izskanēja pētījuma prezentācijā par Baltijas aizsardzības industrijas attīstību. Kā ar to sokas, un vai kaut kur esam priekšā kaimiņiem?
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, visas trīs Baltijas valstis straujā tempā ceļ finansējumu aizsardzībai. Latvija šā gada budžetā pietuvojusies 5% no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē, ka pirmo reizi šīs nozares finansējums Latvijā pārsniegs divus miljardus eiro.
Jautājums gan, kā nodrošināt, lai šī nauda pēc iespējas vairāk nevis tiktu izmantota, lai iegādātos ārvalstu, importa ekipējumu un tehniku, bet gan stiprinātu un attīstītu mūsu pašu vietējo militāro industriju.
Lietas tajā jau notiek – no, tā teikt, smagajiem gabarītiem, bruņumašīnām "Patria", līdz vērienīgai, patlaban topošai lādiņu rūpnīcai Iecavas pusē un arī smalkākai tehnikai, tālvadības vai bezpilota lidaparātiem jeb droniem. Rosība, protams, arī Lietuvā un Igaunijā.
Domnīca "LaSER" prezentēja pētījumu par aizsardzības industrijas attīstību Baltijā. Katrai valstij savas priekšrocības. Lietuvā investīciju vide rezultējusies straujākajā izaugsmē, Igaunijā inovāciju kultūra nodrošinājusi augstākos pievienotās vērtības rādītājus, savukārt Latvijā izcelta testēšanas infrastruktūra, piemēram, Sēlijas poligons.
No pētniekiem aicinājums valstīm vairāk savstarpēji sadarboties, vienlaikus īpaši uzsverot darbaroku nodrošināšanu attiecīgajā nozarē. Tieši strādājošo pieejamība varot būt izšķiroša drošības satricinājumu gadījumā.
Ja šobrīd par darbaspēku es runāju tādā miera laika režīmā, tad, ja drošības situācija pasliktinās un aizsardzības industrijas uzņēmumiem ir steidzami jāmērogo ražošana, un tajā pašā laikā, piemēram, zemessardze un rezerves karavīri tiek mobilizēti, tad jautājums: vai mēs esam tam gatavi?
"Ļoti līdzīgs piemērs bija Izraēlā pirms trim gadiem, 2023. gada oktobrī pēc "Hamas" uzbrukumiem tika mobilizēti rezervisti un uzņēmums "Elbit" palika bez 2000 darbiniekiem. Lai risinātu uzņēmums pieņēma darbā vairākus simtus pensionāru. Atbilstoša tāda pieeja būtu savlaicīgi koordinēt šīs te iespējamās sadarbības vietas arī cilvēkkapitāla attīstībā, jo katram to savu mazo virpošanas skolu būs grūtāk uzturēt," pauda Kits.
Tik viegli gan ar sadarbību nemaz nav. Kad ir runa par nozares produktu un risinājumu eksportu, Baltijas valstis tomēr ir arī konkurenti. To apliecina aizsardzības ministrs.
Mēs rūpējamies par Latviju, par mūsu izaugsmi. Šeit ir pētījums par Baltijas, par Lietuvu, Igauniju. Tāpat mēs rūpējamies primāri par sevi. Egoistiski, bet tā ir. Tā ir Latvija, un tad ejam pie saviem brāļiem, kaimiņiem – kopā veidojam.
Savukārt no pašas industrijas izskan, ka joprojām pastāv birokrātiskas neveiklības ceļā no produkta izstrādes līdz klienta rokām. Savukārt testēšana nenoliedzami esot Latvijas priekšrocība.
Vienā kopīgā projektā esam ar vienu vācu kompāniju. Tāds smieklīgs gadījums. Mēs kopā kaut ko attīstām, sakām, ka nākamnedēļ mēs braucam uz poligonu un testējam. Viņi saka: "Kā nākamnedēļ? Vācijā mēs varam iebukot poligonu pēc pusgada. Ja paveicās un nav vētra tajā dienā, tad mēs tiksim testēt." Es domāju, ka šis ir kaut kas, kas Latvijā varbūt ir tāda unikāla lieta, ko tiešām vajag novērtēt un vajag attīstīt.
Tirdzniecības un rūpniecības kamerā atgādināja, ka liela daļa Latvijas papildu aizsardzības tēriņu ir un būs finansēti ar aizņemtu naudu. Attiecīgi īpaši svarīgi eksportēt un pelnīt, lai parādus atdotu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
