Zinātņu mājā turpmāk strādās seši zinātniskie institūti un divas fakultātes, kā arī tajā būs 72 modernas laboratorijas un vairāk nekā 450 darba vietu zinātniekiem.
LU Zinātņu mājai ir septiņi stāvi, kuros ir izvietots lāzercentrs, medicīnas muzejs, kā arī seši institūti – Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas, Fizikas, Atomfizikas un spektroskopijas, Materiālu mehānikas, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūti. Vēl ēkā atradīsies Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte un 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kā arī 23 auditorijas un semināru telpas. Kopumā ēkā varēs uzņemt 2000 studentu.
Zinātņu mājas būvniecības kopējās izmaksas bija 38 miljoni eiro, tostarp 79% līdzfinansēja Eiropas Savienības struktūrfondi, 14% finansējuma sedza valsts, bet 7% – universitāte.
LU norāda, ka tās Akadēmiskais centrs ir lielākais Eiropas Stratēģisko investīciju fonda projekts Latvijā. Tas ir vienīgais projekts Baltijas valstīs, kurā fonda līdzekļi tiek ieguldīti universitātes attīstībā. Unikālā un vērienīgā projekta ietvaros jau darbojas Dabas māja, kuru atklāja 2015. gadā. Nupat ir pabeigta Zinātņu māja, savukārt nākamais LU Akadēmiskā centra attīstības solis būs Rakstu mājas celtniecība, kuru plānots pabeigt 2022. gadā.
Zinātņu māja atrodas blakus Dabas mājai – abas ēkas savienotas ar siltinātu pāreju.
Kopumā līdz 2020. gadam LU Akadēmiskā centra izveidē plānots ieguldīt 90 miljonus eiro, papildus piesaistot arī Eiropas Investīciju bankas finansējumu 30 miljonu apmērā. To plānots realizēt trešās ēkas – LU Rakstu mājas – būvniecības procesā.
