"Mostas daba, mostamies mēs." Svinot gaismas uzvaru pār tumsu, Latvijā sagaidīti pavasara saulgrieži
Daudzās vietās Latvijā trešdienas rītā ar dziesmām, rotaļām un citiem senlatviešu rituāliem tika svinēti pavasara saulgrieži. Lielā diena, kā šo gadskārtu sauca mūsu senči, ir nozīmīgs pagrieziena punkts, jo šajā laikā diena kļūst garāka par nakti un tas nozīmē, ka daba pamazām sāk mosties. Vēl pirms saules lēkta uz vienu no pavasara saulgriežu sagaidīšanas pasākumiem Rīgā, devās arī TV3 Ziņas.
Tiem, kuri pavasara iestāšanos svin pēc sentēvu tradīcijām, diena ir sākusies agri. Arkādijas parka augstākajā punktā sanākušie pulcējās jau pulksten sešos, lai kopā sagaidītu pirmo pavasara saullēktu, tā simboliski atzīmējot gaismas uzvaru pār tumsu.
"Katram ir pienākums vairot gaismu, un mēs to darām, vienkārši esot kopā. Skatoties viens otram acīs, dodot viens otram roku, ieperam viens otru ar pūpoliem. Man šķiet, ka tas ir kaut kas tāds netverams un mūsu tautai ārkārtīgi svarīgs," stāsta saulgriežu svinētāja Gunta Viļumsone.
"Lielā diena ir īpaša ar to, ka tagad jau diena ir garāka par nakti un tas kaut kādā veidā jānosvin," teic saulgriežu svinētājs Aigars Vaitnieks.
"Mostas daba, mostamies mēs. Un tas, ka vienā rītā mēs to izdarām īpaši agri, tajā, kad sākas pavsararis, tajā ir tāda simboliska nozīme," pauž šīs tradīcijas piekopēja Baiba Vanaga.
Arī mutes mazgāšana tuvākajā upē vai strautā, kas tek pret sauli, ir neatņemama Lielās dienas tradīcija – kā ticējuši mūsu senči, to darot var tapt ne vien skaists un čakls, bet arī iegūt gaišu prātu.
"Ja godīgi, es jūtos bišķītiņ žirgta pēc tam, kad nomazgāju muti, ļoti jauki bija. Un tad, kad mūs apmētāja ar ūdeni, tur iesmēla iekšā un meta virsū, tas bija forši. Un tālāk uz skolu – man plkst. 8.30 sākas, un tad mēs ar mammu brauksim ar tramvaju," stāsta Linda.
"Es jūtu sevī šo aicinājumu, liels notikums. Tā ir mūsu dabas daļa un man tas ir ļoti svarīgi. Un tāpēc es meitu esmu ņēmusi līdz, šī mums ir otrā reize," norāda Baiba Zvirbule.
Vēl notiek aktivitāte, ko sauc par putnu dzīšanu – lai tiktu vaļā no tumsas putniem, sanākušajiem līdzi koka šautras. No tām atbrīvojoties, tiekot aizdzītas visas raizes un ļaunums.
"Tas nozīmē, ka mēs sākam atkal jauno Saules gadu, lai nāk jauna enerģija, jauna svētība, jauni bērniņi galu galā un veco dzenam projām," saka Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts.
"Tie ir arī vīrusi, sievusi, dusmas, dažādas tādas lietas. Tas viss ir šis melnais un tumšais. Un tad, kad mēs varam mazgāties ugunī, mazgāties ūdenī, mazgāties skaņā, tad tā dzīvotspēja ir daudz spēcīgāka un daudz gaišāka," skaidro folkloras kopas "Skandinieki" vadītāja Julgī Stalte.
Kā no visa sliktā tiks vaļā, sanākušie sāk arī jestrāko saulgriežu svinību daļu. Kad vīri iekāruši šūpoles, bet dāmas tās izrotājušas – pēc tradīcijas puišiem pār zaru jāmet ola un otrā pusē jānoķer, ja tas izdodas, būšot auglīgs gads. Tālāk visupirms saimnieces un arī bērni tika izšūpināti, pāralēli sākoties arī sīvām olu kaujām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
