Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sarunā ar TV3 raidījumu "900 sekundes" vērš uzmanību, ka janvāra beigās sāksies mācību cikls "Steadfast Defender 2024", kas ilgs līdz pat maijam.
Mācības izpaudīsies dažādos veidos. Latvija tajās spēlēs uzņemošās valsts funkciju, kas nodrošina to, lai NATO spēki pilnvērtīgi tiek nogādāti austrumu flangā un tas tiktu pilnvērtīgi aizstāvēts.
"Tas vienlaikus ir ļoti spēcīgs signāls visiem sabiedrotajiem par to, ka mēs esam vienoti un gatavi aizstāvēt austrumu robežu pret agresorvalsti. Un, protams, tas ir ļoti spēcīgs signāls tam, kam tas ir jādod – respektīvi, tieši Krievijai," pauž Sprūds.
Skaidrojot to, kāpēc kopš pērnā gada nogales arvien biežāk parādās naratīvs par Krievijas iespējamo uzbrukumu NATO teritorijā, tai skaitā Baltijas valstīs, viņš norāda, ka Krievija savu agresiju turpina, un, ja iesākoties 2023. gadam, bija cerības uz ātru Ukrainas uzvaru, tad vēlāk nācās atskārst, ka šis brutālais un traģiskais karš varētu ievilkties. Ir skaidri redzams, ka agresorvalsts Krievija ir gatava mest visus līdzekļus, lai uzturētu savu kara mašinēriju.
"Šajā psiholoģiskajā kontekstā tas rada to, ka ir zināmi riski arī pārējām valstīm reģionā," saka Sprūds. Taču viņš piebilst, ka vēlas nomierināt iedzīvotājus, vēršot uzmanību uz gaidāmajām NATO mācībām un to, ka alianse ir gatava aizstāvēt NATO teritoriju no pirmā centimetra.
"Mums jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, un tie var būt tiešām dažādi. Bet šeit nav kaut kāds drauds tikai Baltijas valstīm. (..) Tas ir drauds kopumā Eiropas Savienībai un vispirms NATO. Līdz ar to NATO reaģē atbilstoši, sūtot savus spēkus uz mācībām un parādot, ka mēs esam gatavi aizsargāt NATO teritoriju. Bet ir jāgatavojas dažādiem scenārijiem," turpina aizsardzības ministrs.
Kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem nesen parakstīta vienošanās par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Militārās pretmobilitātes plāns ir pabeigts un drīzumā tiks prezentēts Ministru kabinetā. Tas iekļauj šķēršļu joslas, fortifikācijas, mīnu izmantošanu un arī citas kaujas tehnikas pieslēgšanu.
Igaunija paudusi plānu izveidot 600 bunkuru, un tādi plānoti arī Latvijā, taču Sprūds nevēlas nosaukt konkrētu skaitu. Par termiņiem Baltijas valstis ir vienojušās, un Latvija sāks darbu pie aizsardzības līnijas izveides 2024. gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
