Mūrniece: Kamēr Krievija tuvākajos piecos gados uzkrās militāro ekipējumu, mums jāstiprina sava aizsardzība
Pie Latvijas robežām tieša militāra apdraudējuma nav, taču tuvākajos piecos gados Krievija atkal varētu uzkrāt savu militāro ekipējumu un koncentrēt spēkus. Tā šodien, iepazīstinot ar Latvijas aizsardzības prioritātēm, sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Viņa uzsvēra, ka Latvijai jāizmanto šis laiks, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, vēsta TV3 Ziņas.
Ukrainas fronte ir Latvijas aizsardzības līnija, un mūsu drošība ir atkarīga no Ukrainas spējām stāties pretī Krievijas agresijai. Aizsardzības ministre šodien akcentēja, ka sanāksmēs Ukrainā un Vācijas pilsētā Ramšteinā militārie eksperti uzsvēruši, ka turpmākie divi mēneši Krievijas sāktajā karā būs kritiski svarīgi. Tieši tāpēc ir nepieciešams Ukrainai nosūtīt pēc iespējas vairāk smagā bruņojuma.
"Ukraiņi ar lielu gandarījumu pieņēma Latvijas paziņojumu piegādāt papildu bruņojumu. Tie ir gan desmitiem stingeru – "Stinger" pretgaisa aizsardzības sistēmas, divi "Mi-17″ helikopteri, desmitiem ložmetēju ar munīciju, desmitiem bezpilota lidaparātu, kā arī rezerves daļas haubicēm."
Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedz 1% mūsu valsts iekšzemes kopprodukta – naudas izteiksmē tie ir jau 370 miljoni eiro. Šogad plānots apmācīt vēl 2000 Ukrainas karavīru, un ministre uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai turpināsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
"Es raugos uz Ukrainas fronti kā uz Latvijas aizsardzības līniju, un atbalsts Ukrainai ir kritiski svarīgs, otra lieta ir mācīties un smelties atziņas no Ukrainas militārās pieredzes. Kopējais situācijas vērtējums ir tāds, ka turpmākie divi mēneši ir kritisks laiks un ukraiņiem ir jāspēj virzīties uz priekšu."
Lai gan patlaban tieša militāra apdraudējuma Latvija nav, dažāda līmeņa militārie eksperti uzsver, ka Krievijai ir nepieciešami pieci gadi, lai atjaunotu savas militārās rezerves un koncentrētu jaunus spēkus. Līdz ar to mums šobrīd ir jādara viss, lai stiprinātu savu drošību tādā līmenī, lai militāra apdraudējuma gadījumā Latvija spētu stāties pretī ienaidniekam. Primāri plānots nodrošināt Latvijai pretgaisa un krasta aizsardzības raķešu sistēmas, kā arī papildināt bruņojumu.
"Pie mūsu robežām tieša militāra apdraudējuma nav, bet mēs saprotam, ka miers mūsu pasaulē ir trausls un situācija var mainīties. Resursu palielinājums aizsardzībā: primāri plānojot ieviest vidējās darbības pretgaisa sistēmas, krasta aizsardzības sistēmas un "Himars", par vidējās pretgaisa aizsardzības sistēmās – šobrīd Spānija nodrošina Latvijas drošību, bet mums vajag arī pašiem šādas sistēmas."
Aizsardzības ministre pauda cerību, ka jau šopavasar varēs parakstīt līgumu ar ASV par krasta aizsardības un "Himars" raķešu sistēmu pasūtīšanu. Turpmāko trīs gadu laikā pretgaisa aizsardzībai plānots atvēlēt 600 miljonus eiro jeb katru gadu pa 200 miljoniem eiro. Vienlaikus uzsvars tiks likts uz jauna poligona izveidi Sēlijā, kas nepieciešams, lai Latvija spētu uzņemt NATO paplašinātos spēkus. Plānots, ka pēc pusotra gada varētu rīkot pirmās mācības topošajā Sēlijas poligonā, kas būs lielākais Baltijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
