Mazākumtautību bērnudārzos pastiprinās prasības latviešu valodas apguvei
Izglītības ministrija izstrādājusi plānu, kā īstenot daudz apspriesto ieceri par sešgadnieku apmācību. Bērniem plānots attīstīt tā sauktās caurviju prasmes – dažādas zinības apgūstot nevis atrauti vienu no otras, bet vienotā procesā.
Līdz ar šīm jaunajām pirmsskolas izglītības vadlīnijām ministrija vēlas arī pastiprināt prasības latviešu valodas apguvei mazākumtautību bērnudārzos.
Vispārējā izglītības satura reformā, kas vērsta uz kompetenču pieeju, īpaša loma paredzēta pirmsskolai. Galvenās pārmaiņas bērnudārzos būs saistītas ar mācību saturu – ko un kādā veidā bērniem mācīs. Pēc jaunās mācību metodikas, bērns iekāps pētnieka un darītāja lomā, bet skolotājs kļūs par vērotāju, virzītāju un palīgu.
"Tā kā skolotājs nav priekšā, tad visiem nav vienādā tempā jāiet uz priekšu, un skolotājs var iet pie katra bērna un sniegt to individuālo atbalstu, kas viņiem ir vajadzīgs," atklāj "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Īpaša uzmanība jaunajā mācību saturā veltīta caurviju prasmēm – kā bērnos vienlaikus veicināt radošumu, rēķinot un iepazīstot dabu vai attīstot lasītprasmi. Savukārt, lai ļautu katram bērnam darboties savā tempā, darbiņi tiks veidoti vairākas dienas pēc kārtas. Eksperti mudina vecākus būt saprotošiem.
Katru dienu, vecākiem aizejot pakaļ bērniem uz bērnudārzu, mēs gribam redzēt, kur tad ir tas tavs šodienas darbs? Tādēļ vecākiem kopā ar pirmsskolas skolotājiem ir jāatrod veids, kā vēl mēs varam ieraudzīt, kas dienas laikā ir noticis.
Mazākumtautību bērnudārzos pastiprinās prasības latviešu valodas apguvei. Tā būs jāizmanto katru dienu, lai bērni spētu komunicēt arī latviski.
"Spēj atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, izteikt savas vajadzības, iesaistīties sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu, mācīties pareizi izrunāt patskaņus un līdzskaņus, pazīt burtus, lasa un saprot īsus vārdus, kas būtu elementāri nepieciešamais līmenis, lai bērns varētu daļēji saturu sākt apgūt jau 1. klasē latviešu valodā," uzskaita Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Jauno mācību saturu pirmsskolās plānots ieviest septembrī. Ministrija apgalvo, ka gan pedagogi līdz tam laikam būs apmācīti un mācību vide – pielāgota.
"Mēs ar pašvaldībām strādājam jau visu laiku, gan runājot un iesakot, kas ir vajadzīgs, lai šī vide būtu atbilstoša, gan arī turpināsim ar informatīvajiem, metodiskajiem materiāliem un sarunām, lai varētu sekmīgi īstenot satura piedāvājumu," norāda Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja.
Skolotāju arodbiedrībā gan norāda, ka radikālas pārmaiņas jaunās vadlīnijas patiesībā nemaz nenesot, jo realitātē liela daļa pedagogu šādu mācību stilu īsteno jau šobrīd.
Ļoti, ļoti daudzi pedagogi jau strādā pēc tām metodēm, kas šodien tika prezentētas kā tā jaunā, skaistā nākotne, un tas lielai daļai pirmsskolas pedagogiem ir tāda zināma pļauka sejā. Mēs nevaram noliegt, ka daļai ir jāpārvērtē savs darbs, bet daļa jau strādā, pieturoties pie kompetencēs balstīta mācību satura.
Tikmēr speciāli metodiski kursi paredzēti apmēram 1200 skolotājiem, kuri no 2019. gada mācīs sešgadīgus bērnus pirmajā klasē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
