"Nav vairs krievzeme." Pasažieri dalās pirmajos iespaidos par jaunajiem vilcieniem

Savulaik, nu jau ļoti sen, Vilis Plūdonis par saviem iespaidiem dzelzceļa tuvumā rakstīja: "Kā čūska milzīga pa valni vilciens lokās, Un ripu ripām rit aiz rata rats." Mūsdienās pēdējo gandrīz 15 gadu ritējums ir prasījis ļoti lielu locīšanos pa ļoti lieliem vaļņiem, lai mēs nokļūtu līdz šodienai, līdz jauniem elektrovilcieniem Latvijā.

Šajā ceļā vairāki iepirkumi, skandāli, pat notiesājošs spriedums krimināllietā, pieci uzņēmuma "Pasažieru vilciens" vadītāji, bet tomēr šodien tam visam var likt vismaz kaut kādu punktu. Pirmais Čehijas ražotāja "Škoda" vilciens ieradies Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, lai uzņemtu pasažierus.

Visas šīs sāgas ilgumu lieliski ilustrē arī simboliskā baļķa nesēju skaits svinīgajā pasākumā. Vilcieni daļēji iegādāti par Briseles naudu. Uz vietas arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kura laiks Latvijas premjerministra amatā no 2009. līdz 14. gadam sakrīt ar pirmajiem neveiksmīgajiem centieniem aizstāt fiziski, tehniski un arī morāli novecojušo ritošo sastāvu.

Uz jautājumu, vai nav divējādas sajūtas, ka tas prasījis tik ilgu laiku, Dombrovskis atbild: "Kā jau es teicu, tas process, protams, ir bijis ļoti ilgs, un droši vien, ka pārāk ilgs. Tur bijušas gan iepirkumu pārsūdzības, gan jau vēlākos gados problēmas ar piegāžu ķēžu pārrāvumiem saistībā ar kovida pandēmiju, saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Svarīgi, lai šīs mācības būtu ņemtas vērā."

Un tad jau zīmīgais mirklis ir klāt. Nospiesta durvju atvēršanas pogu, un reiss Rīga-Dubulti gatavs uzņemt sanākušos pasažierus un doties ceļā.

Nav gan tā, ka viss ideāli. Pagaidām vēl biļešu skeneris nedarbojas. IT speciālisti strādājot, bet līdz tam izlīdzēsies tikai ar konduktoru. Arī veloturētāju izveide vēl tikai plānos.

Kopumā gan pasažieri apmierināti. Jaunie vilcieni daudz labāki nekā vecie. Klimata kontrole, bezvadu internets, kas apvienojumā ar jauno "Pasažieru vilciena" zīmolu saucas "Vivi-Wifi", kā arī labierīcības.

"Visvairāk cieta tieši vilciena kontrolieri. Man ir 76. Viņas bija jaunākas par mani, jāpelna vēl pensija, un viņas nedrīkstēja dzert ūdeni, jo nebija tualetes. Jūs saprotiet, tas ir briesmīgi, jo jādzer ir," saka iedzīvotāja Regīja.

"Nu, bez vārdiem! Ar tādu pirmo reizi! Ļoti apmierināts! (TV3: Esat paspējis kaut ko vairāk izstaigāt, apskatīties?) Nē, nē – tikai iekāpu iekšā, un lai būtu labākā vieta. Pie loga un te ārpusē," teic pasažieris Normunds.

"Tagad vispār ir super! Sieva ar ratiņiem. Ļoti, ļoti forši. Varam aizbraukt uz Lielvārdi, uz dzimtajā vietām. Ar tiem vecajiem kratījāmies. Trīs vīri ratus cēla. Tas taču nebija normāli. Tad mēs vairs nebraucām ar vilcienu. Tikai ar autobusu, bet tagad pārkāpjam atpakaļ. Pirmos tādus jaunos vilcienus, komfortu, mēs izmēģinājām Vācijā. Tagad pie mums beidzot Eiropa atnāca, nav vairs krievzeme," saka pasažieris Alvis.

Par spīti draudzīgajiem sveicieniem no "Škoda" pārstāvjiem, "Pasažieru vilcienam" starp abiem uzņēmumiem ir juridiski arī strīdi. Čehiem aprēķina soda procentus par piegāžu kavējumiem vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtajā 32 vilcienu iepirkumā.

Uz jautājumu, par kādām summām aptuveni ir runa, "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis saka: "Es negribētu tā… Mums patiesībā ir paveicies. Tajā brīdī 2019. gadā, kad mēs nopirkām vilcienus, un, salīdzinot ar tām cenām, par ko tikko pavasarī pirka Lietuva un kādu maksāja Igaunija, tās cenas ir būtiski lētākas."

Piektdien darbu sāka trīs jaunie elektrovilcieni, savukārt līdz gada beigām iecerēts, ka to skaits līnijās jau pietuvosies 20.

Pakāpeniski atjaunojot ritošo sastāvu, vēl nav skaidrs, ko darīt ar vecajiem elektrovilcieniem. "Pasažieru vilciens" lūko pēc iespējām tos pārdot tālāk kādām bijušajām Padomju Savienības valstīm, kurām ir tāds pats sliežu platums kā mums. Interesi izrādot arī Ukraina. Attiecībā uz Ukrainu tā jau būtu politiska izšķiršanās – vai vecos vilcienus pārdot vai ziedot.