NBS pērk seifus, lai zemessargi ieročus varētu turēt mājās
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki veikuši līdz šim nebijušu soli – apgādājuši ar seifiem Latgales zemessargus, lai viņi varētu turēt ieročus mājās. Vasarā ar seifiem apgādās arī Vidzemes un Kurzemes zemessargus. Lielākoties zemessargu ieroči glabājas noliktavās, taču tā dēvētajā "x stundā" tas var radīt graujošu situāciju. NBS komandieris uzsver, ka ieroču turēšana mājās zemessargiem ir brīvprātīgs lēmums, kas nevienam netiks uzspiests, taču valsts pirmo reizi vēsturē sola parūpēties par seifu nodrošināšanu.
Līdz ar saspīlēto ģeopolitisko situāciju arvien vairāk iedzīvotāju stājas Zemessardzes rindās, un aktuāli kļūst jautājumi par iespējamo rīcību tā dēvētājā "x stundā" jeb gadījumā, ja valstī iebrūk pretinieks. Zemessargu ieroči lielākoties glabājas noliktavās, kas dažkārt atrodas tālu no zemessargu dzīvesvietas, turklāt neoficiāli izskanējušas bažas, ka iebrukuma gadījumā, tieši ieroču noliktavas būtu vieni no pirmajiem pretinieku mērķiem. Jau pašlaik zemessargi drīkst turēt mājās ieročus, taču tas jāakceptē bataljona komandierim. Un līdz ar lēmumu turēt mājās ieroci, jārēķinās, ka miteklī jāierīko seifs, turklāt ieroča turēšanas apstākļus jebkurā brīdī var pārbaudīt Militārā policija. NBS gan skaidri apzinās, ka ieroču pieejamība var izrādīties izšķirošs faktors valsts aizsardzībā, tādēļ tiek sperti nepieciešamie soļi.
Foto
Raimonds Graube, NBS komandieris:
Šobrīd tas ir komplekss pasākums. Mēs iegādājamies [seifus – red.], un jau Latgales zemessargiem tajos apjomos, kas ir vajadzīgi, ir seifi. Mēs tos turpinām iegādāties. Šajā vasarā apgādāsim arī Vidzemes novadu, tad arī Kurzemes novadu.
Ne precīzu, ne pat aptuvenu skaitu, cik zemessargi tur ieročus mājās, NBS neatklāj. Katrs gadījums tikšot izvērtēts individuāli – vai zemessargs ir gana uzticams, vai viņa dzīvesvieta atbilst drošas ieroču turēšanas kritērijiem. Atbildība gulsies uz bataljona komandieriem, kuru ziņā būs pieņemt lēmumu par seifu un ieroču izsniegšanu.
Raimonds Graube, NBS komandieris:
Mums ir veikts aprēķins, es ciparus šeit nesaukšu, cik, mūsuprāt, būtu nepieciešams, lai garantētu šo minimālās agrās reaģēšanas spēju.
Pašlaik zemessargu ekipējumā ir zviedru 70.-to gadu triecienšautenes AK4, taču, iespējams, jau nākamajā gadā gan armijā, gan Zemessardzē izmantos īpaši Latvijai, Vācijā ražotās G36 triecienšautenes.
Raimonds Bergmanis, aizsardzības ministrs
Mēs ceram sagaidīt no Heckler & Koch jaunos ieročus, kuri tiks testēti pie mums. Mums ir ļoti laba sadarbība ar lietuviešiem, kuri ir šos ieročus iegādājušies, un paliks pie tiem. Iziesim procedūras, un tad viss arī notiks.
NBS komandieris gan vērš uzmanību uz līdzekļu apmēru atšķirībām Baltijas valstīs. Lietuvā armijai, kas ir par aptuveni tūkstoti lielāka nekā Latvijai, tiek atvēlēti par 200 miljoniem eiro vairāk gadā nekā mums, bet Igaunijai ar mazāku armiju – par 150 miljoniem eiro gadā vairāk nekā Latvijai. Tas arī atsaucas uz nodrošinājumu, ekipējumu, un infrastruktūru, kas uz pārējo Baltijas valstu fona mums ir visbēdīgākajā stāvoklī.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
