Uz saturu

"Neatdosim!" Rīgas dome liek draudzei pamest īpašumu Skanstē, ticīgie labprātīgi aiziet negrasās

Rīgas dome pieprasa Skanstē atbrīvot zemes gabalu, uz kura vasarsvētku draudze pirms 30 gadiem uzbūvējusi grandiozu baznīcu. Pašvaldība norāda – līgums par zemes bezmaksas nomu ir beidzies, privatizācija netika rosināta, un tiesa pirmajā instancē lēmusi par labu domei. Draudze negrasās zemi pamest un atteikšanos pagarināt nomu sauc par netaisnīgu īpašuma atņemšanu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Draudzē uz grīdas ir 18 lustras, kuras draudzes locekļi grasās pielikt pie griestiem. Tajā atrodas arī veci krēsli no padomju laiku kinoteātriem. Kopumā draudzes zāle ir patiešām milzīga, vairā nekā 700 kvadrātmetru.

Draudzes priekšnieks Georgijs Šumers no Ukrainas Latvijā ieradās 1980. gados un labprāt stāsta par to, kā šeit pašu spēkiem pēc padomju varas sabrukuma tapa grandiozā ēka. 1990. sākumā draudze lūgusi Rīgas domei zemes gabalu, iedots šis – 9000 kvadrātmetru, nomā, bez maksas, uz 30 gadiem. Draudzes locekļi te atveduši dzelzbetona konstrukcijas, kas 1990. gados nevienam nebija vajadzīgas, tās arī veido grandiozā nama karkasu. Ārā stāv ceļamkrāns, ko izmantoja būvniecībā. Latviski runāt draudzes gans neprot, tāpēc par situāciju stāsta krieviski.

Georgijs Šumers
kristīgās draudzes "Ģetzemane" vadītājs

"Savām rokām cēlām, ar ziedojumiem, cilvēki brauca te strādāja. Tagad šī ēka ir apmēram trīs miljonu vērtībā. Esmu izaudzis padomju laikos. Kā kristietis zinu, kā padomju laikā visu atņēma. Sanāk, ka tagad var bez pamatojuma atņemt, jo nepagarina norunu!"

Īpašums ir milzīgs: blakus lielajai lūgšanu zālei dzīvojamā zona, tajā 11 nodalītas istabas, divi dzīvokļi. Ārā uzbūvēta vēl viena māja, nedaudz mazāka. Ekspluatācijā nami nav nodoti, bet ir apdzīvoti, zālē regulāri notiek dievkalpojumi. Te mitinoties ukraiņu bēgļi. Draudze negrasās labprātīgi šo īpašumu pamest.

Georgijs Šumers
kristīgās draudzes "Ģetzemane" vadītājs

"Ja ar varu mūs liks ārā, mēs rīkosim mītiņus, iesim ielās, bet lai mēs labprātīgi atdotu šo īpašumu, kā viņi vēlas – neatdosim! (Jaut: Tas ir kā? Viņi izsauks policiju, ko darīsiet?) Jā, viņi jau teica, ka nākamreiz brauksim ar policiju. (Bet ko jūs reāli domājat darīt – te iekšā iebarikādēties?) Ja slēgs ēku, būsim uz ielas. Ja izliks no teritorijas, piketēsim uz trotuāra. Neatkāpsimies, lai pamestu šo visu!"

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mācītājs sūdzās, ka draudzei arī uzlikts papildu finansiāls slogs: tiesa uzlikusi par pienākumu ticīgajiem samaksāt Rīgas domei tiesāšanās izdevumus teju 10 000 eiro apmērā.

Rīgas dome rakstiskā atbildē skaidro, ka Ģetzamenes draudzes bezatlīdzības lietošanas tiesības ir atvasinātas no 1994. gadā noslēgta zemes nomas līguma. Minētais līgums paredzēja tiesību draudzei būvēt ēku, kas būtu patstāvīgs īpašuma objekts uz līguma darbības laiku, kas ir 30 gadi. Pašvaldība atbildes sniedza rakstiskā formā.

Ineta Miglāne
Rīgas pašvaldības projektu koordinatore

"Lai arī draudzei vairākas reizes tika sniegta atbilstoša informācija, tā nebija rosinājusi pašvaldībai piederošās zemes privatizāciju vai atsavināšanu. Pie šiem apstākļiem pašvaldībai normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā bija jāatrisina radusies tiesiskā situācija. Ņemot vērā, ka draudze atteicās risināt šo jautājumu vienošanās ceļā, pašvaldība vērsās tiesā, un šobrīd lieta ir izskatīta pirmās instances tiesā, kas pilnībā apmierināja pašvaldības prasību."

Dome uzsver, ka pašvaldībai nepastāv tiesisks pienākums nodot tai piederošu mantu trešo personu bezatlīdzības lietošanā, bet tā ir pašvaldības tiesība, kuru realizējot, ir jāievēro spēkā esošais normatīvais regulējums un lietderības apsvērumi.

Ineta Miglāne
Rīgas pašvaldības projektu koordinatore

"Pēc konkrētā tiesiskā strīda atrisināšanas, atbilstoši tiesas nolēmumam vai izlīgumam šajā lietā, pašvaldība varēs pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību ar sev piederošo mantu. Jāņem vērā, ka draudzei būs jāsamaksā maksa par nekustamā īpašuma lietošanu līdz atbilstošā nolēmuma spēkā stāšanās dienai un tā pilnīgai izpildei."

Pirmās instances tiesa lēmusi par labu domei, bet draudze pārsūdzēs un sola iziet visas instances. Zinot, cik lēni Latvijā norit tiesu procesi, draudzei nav bažas par ātru izlikšanu uz ielas – ticīgie gatavi sniegt sūdzības arī Eiropas tiesu instancēs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm