Nebūs karavīru, skolotāju, mediķu. Rinkēvičs vērš uzmanību iespējamām nerisinātas demogrāfijas krīzes sekām

Latvija apņēmusies no nākamā gada aizsardzībai atvēlēt 4% no IKP, bet nākotnē pat visus 5%. Šī mērķa sasniegšanai ministrijām uzdots atrast veidus, kā līdzekļus ietaupīt. Rinkēvičs intervijā pauž cerību, ka tomēr nebūs jārunā par samazinājumu kādā no nozarēm, kā tas, piemēram, bija 2008. un 2009. gada ekonomiskās krīzes laikā, kad skarbi tika samazināts finansējums visām nozarēm.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka "esam nonākuši situācijā, kur tuvāko četru, piecu gadu laikā aizsardzība un drošība būs absolūta prioritāte. Tas nebūs tikai tāpēc, ka šī diskusija ir uzvirmojusi NATO vai to vēlas ASV, bet tāpēc, ka paši redzam savas vajadzības".

Taču, domājot par aizsardzību, nedrīkst aizmirst vēl vienu "absolūti kritisku" lietu, kas lielā mērā skar visas pārējās – veselību, izglītību, ekonomiku – jomas. Proti, tā ir demogrāfija.

"To mēs nevaram apturēt vienā sekundē, vienā vai divos gados. Mēs šobrīd varam sākt priekšdarbus, lai tuvāko piecu gadu laikā tendence nostabilizējas un skaitļi, jaundzimušie bērni sāk augt. Citādi problēma beigsies ar to, ka mums nebūs ne karavīru, ne skolotāju, ne mediķu, ne mācāmo, ne aprūpējamo, ja tendence šādā veidā turpināsies. Tādēļ no savas puses esmu izvirzījis trīs prioritātes – aizsardzība un drošība, demogrāfija un ekonomika, kas ir savstarpēji saistītas," akcentēja Rinkēvičs.

Viņš arī piebilda, ka gaida Ministru kabineta darba grupas secinājumus par iespējām mazināt birokrātisko slogu. "Ja sākam šo procesu, tad sākam skatīties, kur valsts pārvaldē, pašvaldību pārvaldē ir samazināmie līdzekļi vai samazināmās, likvidējamās procedūras. Un ļoti rūpīgi skatāmies, lai nav kaut kāda lineāra griešana tikai griešanas pēc."